Pēc brokastīm vietejā burgernīcā, rītu iesākam ar dalīšanos. Es dodos uz vienu no pasaulē lielākajiem akvārijiem Kayukan, kamēr Āris ir nobriedis šopingam. Āris tradīcijas nav mainījis, ņem ceļojumos drēbes, kuras sen savu laiku atkalpojušas un vakarā nodod tās atkritumos

. Kā teikt, viņš dodas uzpildīt somas saturu. Tā kā izrādās, ka veikali vaļā vien no 10tiem, dabūn noskatīties arī kāda pāra kāzas, netālu no lielveikala. Kamēr es esmu devusies ūdens pasaulē. Milzu ūdens pasaulē pa kilometra garu taku, kas ved cauri lielākām, mazākām zivīm, haizivīm, pingvīniem, roņiem, medūzām, koraļļiem un pat ūdenslīdējiem. Nu, tā kā mana akvāriju pieredze līdz šim bijusi gana plaša, no sajūsmas nekliedzu, bet tiem, kas akvārijos nav bijuši bieži viesi, šis noteikti ir jāredz. Ir iespēja, par papildu samaksu, doties arī izbraucienā ar pirātu kuģi, kā arī šķiet, ka blakus ir Legoland, kuru gan neuzdrošinos apmeklēt bez saviem bērniem, kamēr neesam kopā uz to bijuši Dānijā. Pēc pāris stundām esam gatavi satikties, jo dienas plānā arī Osaka castle. Tāds sīkums vien, ka abi esam google maps uzlikuši nepareizo punktu – PALACE OSAKA, kas abus, katru no savas puses, aizved uz šāda nosaukuma viesnīcu, nevis pili. Oh well, ejam 3.5 km kājām uz pareizo punktu. Pa ceļam ieraugam arī Latvia bath

un mazliet pabaudam Osakas vibe. Pils, ja tā to var saukt, izved mūs ap sevi pa skaistu dārzu, bet varenā celtne piedāvā arī ieiet iekšā un no malas izskatās, ka būs cool, gan vēsturīti paskatīties, gan uz jumta uzkāpt. Samaksājuši 7 eur par ieeju, gaidam brīnumu… bet nu bāc, reāli nebij tā vērts. 7 stāvi. Katrā stāvā pa necilai izstādītei un galvenais action ir jumta terase, kas vairāk atgādina būri, bet uzdevumu pilda – ļauj ieraudzīt Osaku no augšas. Būtu zinājuši, nebūtu iekšā gājuši. Bet dārzs tiešām foršs, īpaši, ja apkārt notiek cīņas sacensības bērniem un dažādi ielu mākslinieki rāda savus priekšnesumus. Puncīši gurkst un gribas tieši sushi, tāpēc mērķēti navigējam sevi uz nākamo puntu – Keihan City mall, kuru iesaka chatGPT kā lielisku vietu, kur tos nobaudīt. Trāpīts 100niekā. 8.stāvā atrodam to, par ko sapņoju visu ceļojumu. Braukājoša lete, kur uz riņķi griežas dažādu veidu sushi un mēs izvēlamies to, ko sirds visvairāk kāro. Izcili! Un par ļoti labu cenu. Tālāk atkal mirkli sadalamies, jo Āris nolemj aizbraukt līdz viesnīcai mazai spēka čučai, kamēr es palieku šajā veikalā. Nezinu, labi vai slikti, bet te es pazudu uz vairākām stundām. Sapratu, kādas cenas ir Japānas apģērbu veikalos un tagad vairs nesaprotu, kā, lai to visu dabūn uz Latviju. Nopakojos no galvas līdz kājām un iztērēju smieklīgus ciparus. Bet nevar jau tā tikai lielveikalā dzīvot. Vakara plāniņš un tikšanās vieta mums arī skaidra – Umeda sky building. Tik man tāds nieks, stunda ar kājām. Šajā ceļojumā jau esmu sapratusi, ka kājas esmu loterijā vinnējusi (kopš ceļojuma sākuma nevienu dienu mazāk par 25 tk soļiem dienā nav bijis), tāpēc neies taču tērēties transportos un izvēlēties vienkāršāko variantu

. Umeda sky building ir divas torņu ēkas, kuras augšā savienotas ar stikla pārvadu un observatoriju — Floating Garden Observatory. No 360° atklātā jumta var redzēt pilsētu, Osakas skyline. Laižam augšā uz 35.stāvu, jeb 140 metru augstumā un wow…tā tiešām ir pasaka. Gaismiņu upe, pa kuru staigāt, visa pilsēta zem kājām. Vareni. Šo nekādā gadījumā nevar laist garām. Pārsteidzoši, ka arī ļaužu masas pulcējas lejā, kur atvērts Ziemassvētku tirdziņš, kamēr augšā ir patīkami, skaisti un komfortabli. Pie kam, neesi aiz stikla vai būrītī, bet terase ir atvērta. Mēs izgājām pat 2 apļus. Super. Nobraukuši lejā, pavīd vēl doma braukt uz aktīvo rajonu, kur bijām jau vakar. Šī pilsēta ir patiesi iemirdzējusies Ziemassvētku noskaņās. Bet pulkstenis rāda ne vien pāri 22 vakarā, bet arī manus 30tk nostaigātus soļus. Tāpēc lemjam, ka vakariņas baudīsim atkal mūsu viesnīcas rajoniņā. Autobuss. Rīsi ar kaut ko, zupa un done. Par sevi atkal liek manīt nogurums. Šodienai pietiks… rīt mums lieli plāni

.