Laikā, kad Latvijā saules nav nemaz un drūms ne tikai aiz loga, bet arī sajūtās, tiek iegādātas biļetes uz vietu, kur saulei jābūt, siltumam arī un prieku noteikti var pasmelties. Maljorka! Lidojumi mums sanāca ļoti veikamīgos laikos, jo jau pirms 2viem dienā ierodamies savā saulainajā galamērķī. No lidostas uz visām debess pusēm ērti var tikt ar autobusiem. Ir gan tādi, kas maksā 2 eur, gan 13 eur. Mēs gan lemjam par labu taxi, kurš par 20 eur nogādā mūs pa taisno viesnīcā. Jā, mums ir viesnīca pie jūras (manuprāt, te var palikt jebkur, jo sabiedriskie tiešām labi, lēti, ērti un visur), jā, mums uz jumta ir baseins, bet ko mēs? Atrodam autobusu un braucam centra virzienā. Mazās ieliņas, skaistās mājiņas, palmas, saule un miers sajūsmina mūs ne pa jokam. Protams, Maljorkas lepnums – skaistā katedrāle, kurā gan netiekam vairs iekšā. Pils, kuru gan izstaigājam pa 7 Eur. Mērķēti un bezmērķigi klīstam riņķī un baudam mirkli. Tad piesēžam kafejnīcā, kur paveras skats uz skaisto katedrāli, tad atrodam internetā vietējo ieteiktu kafejnīcu gardām pusdienām, kur nobaudam bezgala gardas Tapas un beigu beigās, nolemjam, ka uz viesnīcu atpakaļ iesim ar kājām. 3.5 stundas ;). Ja liksies par daudz vai neinteresanti, autobusu vienmēr var atrast. Bet kā gan vēl labāk ieraudzīt šo zemi? Un tā mēs gājām un gājām, un gājām… No centra mazajām ieliņām, gar šosejām, caur dzīvojamiem rajoniem un jautrību, vērojot, kā nolaižas lidmašīnas virs mūsu galvām, līdz pludmales promenādei, kas ieved atkal pilnīgi citā Spānijas sajūtā. Mēs nogājām 32tk soļus. Mēs izbaudījām 32tk soļus. Ir tikai pirmā diena, bet jāpasit pašām sev pa plecu, cik piepildīti to spējām izdzīvot.
5 dienas Maljorkā
2.diena… Šo dienu sākam agri. Piedzīvojumi mūs sauc. Jau Latvijā esam pasūtījušas nomas auto. Kādu? Mini kabrioletu. Ja godīgi, šāds auto tika izvēlēts tikai tāpēc, ka stilīgs, bet bija šaubas, vai ar to vispār varēs kaut kur aizbraukt, zinot, ka Maljorka ir diezgan kalnaina. Bet… rezultātā, es noteikti gribu ieteikt ik katram, ja brauciet uz Maljorku un īrējiet auto, ņemiet MINI. Vietām ceļi bija tik šauri, citur parkingi pavisam maziņi, ka biju pateicīga par mūsu auto izmēriem ļoti daudzas reizes. Auto nomā gan bija neliels pārsteigums, ka tika piedāvāts piemaksāt, par jau apmaksāto auto, dubultu summu, ko nedabūt atpakaļ, vai iesaldēt 2000 eur no kartes depozītā, līdz atgriez mašīnu sveiku un veselu. Bet nu, te izvēle katra paša ziņā un rocībā, rēķinieties ar to. Mēs dodamies ceļā. Pirmā pietura Soller, jeb Apelsīnu pilsēta. Parkingu atrast galīgi nav vieglākais uzdevums, bet kas par skaistu pilsētu. Katedrāle un cilvēki, kas čilo saulītē pie tās. Un mēs viņiem līdzi. Ik pa laikam caur pilsētu izbrauc vecais tramvajiņš, kuru visi apbrīno. Tāda īpaša atmosfēra valda šajā pilsētiņā. Izmetam vienu loku, otru pa burvīgajām ieliņām, līdz nokļūstam līdz tramvajiņa galapunktam. Sākotnēji likās, ka ar tramvaju noteikti nebrauksim, bet ja jau atnākušas esam un vēl saprotam, ka otrs galapunkts ir osta Port de Soller, nevaram nepabraukāties. Biļete gan 10 eur no cilvēka vienā virzienā. Brauciens jau pats diezgan episks, bet galamērķis neliek vilties. Pludmale baltām smiltīm, akmeņu krāvumiem, zilu, zilu ūdeni un skaistu, skaistu promenādi. Mēs tik apbrīnojam, priecājamies un baudam. Atpakaļceļš tāds pats kā turpceļš. Ar vilcieniņu uz Soller un tālāk jau pie sava cabrio. Laiks kā radīts, lai atvērtu jumtu un pakaifotu arī tā. Nākamā pietura Deija. Neliels ciematiņš, kuru uzskata arī par vietu māksliniekiem. Te jau sākas arī elpu aizraujoši skati uz kalniem. Atrodam visgleznainākā skata kafejnīcu, lai nobaudītu gardu virgin Mohito. Un nekur negribas steigties, tikai baudīt un kaifot. Izmetam loku ar kājām. Ceļā atrodam dīvānu, kas nolikts, lai ērti baudītu gleznaino skatu, kā arī kapus un baznīcu pieskata ēzelis, skaļi dziedot kādu dziesmu savā valodā. Citronkoki, mandarīnkoki, puķes… bet mēs dodamies tālāk. Nākamā pietura Valdemossa. Skaista pilsēta, kurā dzīvoja un komponēja Frīderiks Šopēns. Viņa muzejs atrodas klostera kamerā, kurā reiz dzīvoja Šopēns. Muzeja apmeklējumu par 6 eur garām nelaižam un man tiešām likās īpaši redzēt viņa rokraksta notis, klausīties viņa mūziku, viņa mājās. Kā atnākt ciemos. Pati pilsētiņa ar savu īpašo šarmu. Lēnā garā izstaigājama un šeit mums bija īpašs uzdevums. Paēst. Un kas tev noteikti ir jāēd, ja esi Spānijā? Paelja! Trāpīts, nogrima. Mēs atradām pašu labāko paeljas vietu Spānijā 😀 Pasūtījums- porcija 2 personām – nozīmē, atnest kūpošu milzu pannu, pilnu ar supergardu gaļas un jūras velšu paelju. Tas bija pilnīgs wow. Punči pilni, dodamies uz māju pusi, bet vēl pāris pieturas ieliktas kartē. Banyalbufar – pilsēta, kas atrodas starp aptuveni 2000 lauksaimniecības terasēm, kuras izveidoja mauri kalnu nogāzēs. Tad Mirador de Ses Animes – mīlīgs skatu, novērošanas tornis, no kura paveras pasakains skats uz jūru no augšas. Miradors de Rikardo Roka – vēl viens punkts, kurā izkāpt, lai apbrīnotu skatu – līdz Cala d’Estellencs līcim un pludmalei. pirms atgriežamies Palma, izbraucam vēl cauri arī Andratx – pilsētai, ar senām saknēm, kas atrodas Serra de Tramuntana kalnu grēdas rietumu ielejā. Nemanot ir satumsis un iespaidu pārbagāta bijusi diena. Pēc 160 nobrauktiem kilometriem un 25 tk nostaigātiem soļiem, pienācis laiks vakara pasēdēšanai. Godam nopelnīts Aperols, bet ilgi sēdēt nevar, jo arī nākamā diena plānojas būt varena.
3.diena… brokastis viesnīcā un laižam. Ja vakar apskatīta RietumMaljorka, šodien laiks ZiemeļMaljorkai. Pirmā pietura Fornalutx. Neliels, bet fantastiski skaists ciematiņš, kas ir regulārs ciematu un pilsētu skaistumkonkursu uzvarētājs. Viens no vislabāk saglabātajiem un skaistākajiem ciematiem Spānijā. Ciematiņš klusiņām mostas, mēs kafijojam un baudam. Mazas ieliņas, stāvas trepītes, augļkoki un īpaša aura. Esam uzņēmušas enerģiju nākamajam piedzīvojumam – Snake Road (ceļš Nr. MA-2141). Viens no trakākajiem, iespaidīgākajiem un, tajā pašā laikā, publiski pieejamiem ceļiem pasaulē. Tas ir 13 km garš, neaizmirstams brauciens un pieredze kā vadītājam, tā pasažieriem. Viss jau būtu labi un braucams, ja vien te nemudžēt pilns ar riteņbraucējiem, kuri te ir ceļa karaļi un karalienes. Ceļš tik šaurs, ka ceri, ka nebūs jāmainās ar kādu lielāku spēkratu, brīžam stāvums uzšauj debesīs, brīžam vieta tiešām pietiek tikai 1 mini un ceri, ka neviens pretī nebrauks vispār, ar vienvārdsakot – adrenalīnu te var sasmelties saujām. Bet šis ir jāizbauda katram! Lai galā nonāktu līdz paradīzes skatiem. Visupirms, aizbraucot uz Cala Tuent. Brīnišķīga akmeņaina pludmale, kurā uzkavēties ilgāk un pavisam ilgi. Neviena cilvēka, tikai mēs. Kaifs. Bet tad aizbrauc uz Port de Sa Calobra, kas ir līcis ar ārkārtīgi intensīvu, safīra krāsas ūdeni, kas paslēpies starp stāvām, iespaidīgām kalnu nogāzēm. Šeit nesteidzīgi piepildam punčus gardas paeljas un dodamies pa gājēju ceļu, caur klintīm, uz Torrent de Pareis. Neticami. Starp klintīm tik skaista pludmalīte, ka nespējam atteikties no pagozēšanās saulītē un stundiņas nekā nedarīšanas. Bet tas vēl šodienai nav viss… pa iepriekš braujto, līkumaino ceļu, jātiek arī atpakaļ. Adrenalīns uzpumpējis līdz augšai, bet variantu nav. Ceri, ka neviens auto, autobuss vai riteņbraucējs netrāpīsies ceļā visstāvākajās nogāzēs, ka mini cabrio nebūs jāapstādina tādā vietā, kur nu vēl jāatceras autoskolā mācītie estekādes elementi. Un mums izdodas… esam laimīgas augšā un sajūtas, ka esam lielajā Superbingo laimes ratā uzvarējušas. Nākamā pietura Mirador Es Colomer Formentor. Milzīgs, vairākus simtus metru garš skatu punkts, ar pasakainiem skatiem. Atrodas uz garas klints grēdas, kuras augstums pārsniedz 200 metrus. Ceļš līdz skatu punkta arī miljona vērts un pašu galamērķi apbrīnojam atplestām mutēm. Diena jau iet uz otru pusi, laiks šīs dienas pēdējam punktam – Faru de Formentors. Bāka Formentoras pussalas galā. Ceļš līdz bākai skaists bez gala. Pats galamērķis, pēc dienas gleznainajiem skatiem, vairāk kā atzīme, mēs te bijām. Diena ir bijusi pilna iespaidu, prieka, krāšņuma, adrenalīna, baudas. Maljorka nebeidz pārsteigt ar savu daudzveidību un skaistumu. Un miljons reizes gribas teikt, cik labi, ka mūsu auto bija mini, kas lika samazināties mums līdz, šķietami, sērkociņa kastītes lielumam. Pa iekšzemi dodamies atpakaļ uz Palmu un vakaru pavadam sarunās un iespaidu sagremošanā. Izcili. Ja brauc uz Maljorku, šī diena Tev jāizbauda tieši tādā secībā in veidā, kā mēs to darījām.
4.diena… Noteikti tiem, kas lasījuši manus rakstus, nav pārsteigums, ka dienu vienmēr sākam agri. Lai to var izbaudīt pilnībā. Šodien plānā AustrumMaljorka un DienvidMaljorka. Laiks aprīļa sākumā mūs lutina ne pa jokam. Rīti un vakari gan ir dzestrāki, bet diena iesilst ap 24 grādiem. Tieši tas, kas vajadzīgs, kad no mājām ziņo par sniegu. Pirmā pietura Coves del Drach. Cena 18.50 no personas. Iespaidīgas alas, kas ved cauri skaistam ceļojumam. Apbrīnojam kā alu krāšņumu, tā pazemes ezerus. Un galā pārsteigums, jo visus apmeklētājus sasēdina mazā teātrī, alu viducī, kur ik pēc stundas notiek dzīvais koncerts. Laivas peld pa pazemes ezeru, vienā iekšā ērģeles, vijolnieki un čells… no laimes apraudāties var, cik tas bija skaisti un saviļņojoši. Pēc apm.pusstundas koncertiņa, kāpjam pašas laiviņās iekšā un mazu strēķiti aizpeldam līdz izejai. Nebijām gaidījušas šādu piedzīvojumu un tāpēc, vēl jo vairāk, esam sajūsmā. Nākamā pietura Porto Cristo. Skaista pludmales pilsētiņa, kurā noteikti varētu pavadīt vairākas stundas, tirdziņš, bet mēs šeit izpildām vēl vienu uzdevumu- suvenīru veikaliņi mājiniekiem un dodamies tālāk. Nākamā pietura Kapdepera. Nocietināta pilsēta ar gleznainu pili. Apgabala augstākais punkts ir Capilla de Nuestra Senora de la Esperanza kapellas terase, no kuras apbrīnot piekrastes un Menorkas panorāmu. Mēs katrā vietā, pilsētiņā un apskates punktā piesēžam, pabaudam. Šeit pilsētiņas atmosfēru noķeram galvenā laukumiņa kafejnīciņā, ar supergardu apelsīnu sulu. Es pat nezinu, kā lai rakstā nodod to mieru, ko izstaro Maljorka. To piepildījuma sajūtu, ko tā dod katrā savā solī un vietā. Izložņājušas kapellas terasi, dodamies tālāk uz pilsētiņu – Arta. Gleznaina vecpilsēta, ar daudzām šaurām ieliņām, kalnu, kurā uzkāpt līdz viduslaiku pilij un atkal pabaudīt krāšņu skatu pāri pilsētai un reģionam. Brauc, staigā, sēdi un vienkārši baudi. Protams, pēc tām visām vietām, kur jau esi šajā salā bijis, paliek arvien grūtāk sajūsmā kliegt, jo iespaidi bijuši ne mazums, bet skaisti un vērtīgi tāpat. Bet… pludmale mūs šodien sauc. Tātad, uz dienvidiem. Nākamā pietura Es Trenc. Izslavēta balto smilšu pludmale ar dzidru ūdeni. Saulītei ļāvām sevi lutināt tieši šeit, bet tā kā acīm redzams bēgums, kas paver skatam arī visu krastā izskaloto, tad par skaistāko pludmali pasaulē to noteikti nenosauksi. Bet, mēs tāpat priecājāmies par saules peldēm un iespēju pagozēties saulītē, tāpat, neko nedarot. Pēc vairāku stundu nekā nedarīšanas, dodamies atpakaļ uz Palmu, atdot auto. Vēl tikai 1 punktiņu paķeram – Campos. Pilnīgi tukša vēsturiska pilsētiņa, kurā kafija un kruasāns ir tieši tas, ko izbaudīt dienas noslēgumā. Auto nodots tādā pašā stāvoklī, kā paņemts un varam mesties iekšā vakara izklaidēs. Dodamies uz kafejnīcu, netālu no mūsu viesnīcas (tā bija tik forša, ka tur iegriezāmies pilnīgi katru vakaru), kur pēdējā vakarā izbaudīt karaliskas pusdienvakariņas. Lēnām jau esam ceļa jūtīs uz māju pusi, bet atkal varam teikt, ka Maljorka- Tu esi pasakaina!
5.diena… lai arī esam nopļāpājušas uz viesnīcas balkona līdz 5 rītā, nespējam vēl pateikt ardievas Maljorkai un nepabeigtības sajūta pārņem, jo neesam bijušas Palmas galvenajā katedrālē. Tāpēc agrā rīta stundā jau lecam autobusā iekšā, lai tomēr to sajūtu labotu un 10:00 esam piebukojušas biļetes uz Maljorkas katedrāles apskati un, pa apļveida trepēm, uzkāpšanu uz tās jumta terases. Yes. Ar šo apskati, pilns komplekts salas iepazīšanā pabeigts. Ja neskaita to, ka mums bija viesnīca, uz kuras jumta bija baseins un panorāmas skats uz pilsētu. Arī to pavisam negribas laist garām, jo lieki piebilst, citās dienās tam nav bijis laika, tāpēc atgriežamies viesnīcā, lai arī šim ievilktu ķeksīti, kaut tikai uz stundu, pirms došanās uz lidostu. Skrējiens uz centru noteikti bija tā vērts, jo autobusa pieturas meklējums, lai tiktu atpakaļ uz viesnīcu, izveda mūs cauri galvaspilsētas apskates objektiem, kurus 1.dienā nebijām redzējušas. Viss… mēs esam piepildījušas sevi līdz mielei. Izbaudījušas sekundes. Ieguvušas tādu mieru, kādu ikdienā reti var iegūt. Un visiem, visiem varam teikt- brauciet uz Maljorku. Tā ir pasaka!
