Ziemeļkurzemes apskates vietas
Maršruta gaita:
Kolka – Vaide – Saunags – Pitrags – Košrags – Mazirbe – Sīkrags
Maršruts ved cauri senajiem lībiešu zvejniekciemiem šaurā zemes strēmelē gar Dižjūru vienā pusē un mežiem, purviem bagāto Slīteres nacionālā parka iekšzemes daļu. Katrs ciems glabā ko īpašu no tikai šejienei raksturīgās senās zvejniekvides būvniecības iezīmju un ainavu atturīgā šarma.
Maršruta posms no Mazirbes līdz Sīkragam ved pa bijušā šaursliežu dzelzceļa trasi.
Ieteicamais maršruta sākums: Kolka vai Sīkrags
Maršruta garums:
~ 27 – 30 km vienā virzienā, atkarībā, vai brauc pa meža ceļiem, vai asfaltēto šoseju
Ceļa raksturojums:
Maršrutu iespējams sadalīt pa posmiem.
Maršrutu visā tā garumā iespējams braukt pa 3 paralēli ejošiem ceļiem:
1) meža ceļš cauri ciemiem, kas atsevišķos posmos pāriet grants ceļā;
2) asfaltēta Kolkas – Ventspils šoseja;
3) liedags gar jūru.
Info karte:
https://www.visit.dundaga.lv/userfiles/files/138/LV_Pa_liibiesu_ciemiem.pdf
Zvejnieku ciems Košrags
Košraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Nelielais Košrags bija ievērojams lībiešu jūrmalas saimnieciskais un kultūras centrs: 19gs. vidū tur darbojās pirmā lībiešu ciemu skola;19 gs. beigās – 20 gs. pirmajos gadu desmitos tajā darbojās «Kine-Dīķu» vējdzirnavas un Kukšu ūdensdzirnavas, strādāja laivu būvētāji. Pavasaros te piestāja laivas ar Sāmsalas igauņiem – darba meklētājiem. Šodien Košragā ir 13 mājas, tomēr pastāvīgi tiek apdzīvotas tikai dažas. Dzīve rosīgāka kļūst vasarā, kad pilsētnieki ierodas uz savām vasaras mājām.
Zvejnieku ciems Sīkrags
Sīkraga ciems ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Sīkrags ir viena no vecākajām lībiešu apmetnēm, kas dokumentos kā ciems minēts jau 1387.gadā. 17.gs., kad ciems bija Dundagas muižnieku Maideļu īpašumā, Sīkragā izveidota viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemes piekrastē. Gadsimta beigās ciemā bijušas lielas preču noliktavas, kurās 1690. gadā glabājušies 12000 pūru rudzu. Bijusi arī «viesnīca» jūrniekiem.
Pēterezera dabas taka
Šī taka jūs vedīs pāris tūkstošus gadu senā vēsturē – tā izvietota pāri kangaru mugurām un vigu vēderiem. Kangari ir senas kāpas un vigas ir mitras starpkāpu ieplakas. Šāds komplekss radies laikos kad šeit vēl viļņojās jūra. Pavasaros un rudeņos vigas piedzīvo pārvērtības – tās pieplūst ar ūdeni un kļūst par maziem sezonāliem ezeriņiem. Kādu brīdi Pīļu dīķa viga ir bijusi uzpludināta, bet nu jau ūdeņi nolaisti un viga atstāta dabisko plūdmaiņu varā. Taka aizvedīs līdz Pēterezeram, pa ceļam šķērsojot bijušā šaursliežu dzelzceļa paliekas.
Pastaigu iespējams turpināt pa ezera purvaino krastu, kur atrodamas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Veloceļi pa Mazbānīša stigu
Sīkrags – Jaunciems, posmā jāšķērso Ķikanupe (Ķikans), tai pāri ir gājēju tilts, kas škērso Ķikanu vietā, kur savulaik gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Ventspils – Mazirbe – Stende jeb kā vietējie saka – Mazbānīša stiga. Dzelzceļš kalpoja līdz pat 1963. gadam.
Jaunciems – Lielirbe, posmā jāšķērso Irbes upe.
- gadā atjaunots gājēju tilts pāri Irbes upei, tādējādi nodrošinot ērtāku velosipēdistu un kājāmgājēju pārvietošanos pa kādreizējā Mazbānīša stigu ciemu joslā starp jūru un asfaltēto šoseju.
Maršruts: Bākas Ziemeļkurzemes Dižjūras krastā
Kolkas bāka uz mākslīgas salas jūrā;
Šlīteres bāka;
Ovīšu bāka;
Miķeļtorņa bāka;
Užavas bāka
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs – Irbenes lokators
Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūts piedāvā aizraujošu ekskursiju gida pavadībā.
Ekskursijā ietilpst pastaiga pa Irbenes teritoriju, pārgājiens pazemes tunelī un raķešu konstruktora Frīdriha Candera memoriālās telpas apskate ēkā “Kristāls”. Ekskursijas laiks ir apmēram 1,5 h, tā pieejama latviešu, angļu un krievu valodā.
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Irbenē (Ances pagasts), bijušajā Padomju armijas pilsētiņā, un tā saimnieks ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts. Šeit joprojām zinātniskos nolūkos darbojas 32 m pilnīgi grozāma paraboliska antena RT-32, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, kā arī otra – 16 m antena RTs-16. Abas antenas atjaunotas 2015. gada vasarā.
Paraboliskās antenas tiek izmantotas starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, to skaitā kosmisko atlūzu radiolokācijā, sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos, sekojot objektiem ārpus Saules sistēmas.
Ekskursijām var pieteikties sūtot e-pastu uz adresi: infovirac@venta.lv , vai zvanot pa tālr. 26413925 (piektdiena – svētdiena) vai pa tālr. 29230818 (pirmdiena – ceturtdiena).
Užava
Gājēju tilts pār Užavas upi – organizēta gājēju un velobraucēju plūsma palīdz saglabāt un popularizēt piekrastes teritoriju Užavas pagastā, tajā esošos unikālos dabas objektus
Užavas upes ieteka jūrā – Užavā, pie Užavas upes ietekas jūrā ir Latvijas Valsts mežu iekārtota atpūtas vieta ar galdiņiem un ugunskura vietām. Par uzturēšanos atpūtas vietā nav jāmaksā.
Užavas upes grīva ir viena no retajām vietām Eiropā, kur apskatāma neregulēta upes ietece jūrā.
Luterāņu baznīca Užavā – Latvijā vienīgā luterāņu baznīca, kurai nav torņa. Baznīcai četrslīpju jumts, bet divi zvani novietoti zem koka jumtiņa pie galvenās ieejas.
Pirmā Užavas luteriskā baznīca celta 1616.g. no koka. Pēc ugunsgrēka 1747.g. uzcelta jauna koka baznīca, kad tā kļuva par mazu, 1783.g. uzcēla tagadējo laukakmeņu baznīcu. Saglabājušies divi interesanti 1784.g. vēja rādītāji, uz kuriem ir burti PHC, kas liecina, ka tā celta pēc hercoga Pētera Bīrona pavēles. Pašreizējais altāris (altārglezna “Kristus”) un kancele kopš 19.gs.
Baznīcas iekštelpu apskate iespējama iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 28307685 (Maija Krūmiņa)
Pastaigu taka- Rīvas loki
Lai gan no lielceļa pagaidām vēl neredzēsiet ierasto “brūno zīmi” ar norādi uz taku, tomēr tā ir viegli atrodama. Sekojiet norādei uz Ulmales-Labraga luterāņu baznīcu, takas sākums atzīmēts ar speciāli veidotu takas nosaukuma zīmi. Maršruts turpinās virzienā prom no jūras, un vijas augšup un lejup pa Rīvas upes lejteces gleznaino senleju. Rīva plūst kanjonveidīgā gravā, kuras dziļums sasniedz 12 metrus. Skatam paveras neskaitāmi upes līkloči un stāvie krasta atsegumi, iespējams vērot krāšņus dabas skatus un augu daudzveidību. Ja paveiksies, var ieraudzīt arī zivju dzenīti vai melno stārķi. Laivošanai upe vairāk piemērota pavasarī un rudenī.
Takai ir 3 posmi, pirmie divi – katrs 3 km garš, pēdējais – 2 km garš. Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, visu 3 posmu iziešanai pavisam nepieciešamas vidēji 2,5h. Maršrutā pieejamas vairākas vienkāršas atpūtas vietas ar soliņiem un ugunskura vietām.
Pirmie divi posmi marķēti ar zaļu krāsu uz kokiem. Pēdējais – grūtākais – nav speciāli veidots un iezīmēts, tas patiks ceļotājiem, kas mīl neskartu dabu un gatavi pārvarēt dažādus iespējamus šķēršļus – nolūzušus kokus, aizaugušu krastu utml. Lai nenomaldītos, pēdējā posma iziešanai ieteicams sekot upes krasta līnijai, kas aizvedīs līdz maršruta noslēgumam pie Gumbu tilta. Maršruts ir līnijveida, atgriešanās iespējama pa ceļu. Tomēr jārēķinās, ka sabiedriskais transports gan šeit nekursē, līdz ar to savlaicīgi jāpadomā par transportu atpakaļ vai jāmēro atpakaļceļš kājām.
Jūrkalne
Stāvkrasts un Uguns pļava
Jūrkalnes Dabas un atpūtas parka pirmsākumi meklējami 2003. gadā, kad Jūrkalnes pašvaldība organizēja pirmos tūrisma sezonas atklāšanas svētkus un talku. Pirmajos gados tika sakopta Jūrkalnes pludmale.
- gadā mūziķis un mākslinieks Igo un Jūrkalnes pagasta priekšsēdētājs Māris Dadzis ar domubiedriem uzsāka Dabas un atpūtas parka veidošanu. Ik gadu talcinieki no Jūrkalnes un visas Latvijas tika aicināti, lai kopā strādātu un pilnveidotu brīvdabas kultūras centru.
Ugunspļavā atrodas brīvdabas estrāde, ugunskuru vietas un lapenes (autors – amatnieks Ainars Šlangens). Šeit tiek svinēti vasaras saulgrieži, Zāļu dienas, notiek koncerti, festivāli un zaļumballes.
Vēju sētas vidū Vējturu nams. Tā ir brīvdabas koncertzāle, kas atklāta 2020. gadā. Vēju sētas austrumos redzams saules pulkstenis (autors – tēlnieks Uldis Kurzemnieks) un ugunsrats (autors – kalējs Ainars Rullis), kas iegriežas saulgriežu pusnaktī.
Jūrkalnes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām jūras piekrastēm Latvijā, kas lepojas ar skaistu smilšu pludmali un augstāko stāvkrastu Latvijā. Senāk dēvēta par Feliksbergu jeb Laimīgo kalnu.
Skaistā skata baudīšanai no 20 metru augstās krasta kraujas uz pludmali ved speciāli veidotas kāpnes. Tās vairākkārt ir atjaunotas, jo spēcīgu vētru laikā krasts ievērojami atkāpjas — tieši pie Jūrkalnes novērojama vislielākā krasta erozija Latvijā.
Estrāde
Jūrkalnē “Cerību bura” – piemiņas zīme latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944. – 1945. Gadam. Ošvalkos – apdzīvotā vietā starp Jūrkalni un Sārnati ir uzstādīta piemiņas zīme “Cerību bura”, kas veltīta tiem latviešu bēgļiem (1944. – 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. Zīme izvietota krasta kāpās starp ceļu un jūru.
Laika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu kā vienīgo iespējamo nokļūt neitrālajā Zviedrijā. Braucieni bija ļoti bīstami, jo bēgļus apdraudēja vācu patruļas gan krastā, gan jūrā, mīnas, padomju aviācija un karakuģi, kā arī vētras, jo pārcelšanās bieži notika atklātai jūrai nepiemērotos un pārslogotos kuterīšos un laivās bez pietiekamiem degvielas un pārtikas krājumiem, jūras kartēm un navigācijas instrumentiem. Izbraukšana no Latvijas notika slepenībā, parasti bez uzskaites. Zviedrijā bēgļus reģistrēja kopā ar igauņiem, kuri bija daudz vairāk, bet bērnus dažkārt vispār neuzskaitīja. Šo un citu iemeslu dēļ Latvijas bēgļu skaitu Zviedrijā var lēst tikai aptuveni – ap 5000 personu. Laikam ejot, jaunajās mītnes zemēs šie latvieši ne tikai apliecināja savu kultūras savdabību un savas izvēles politisko un sociālo nepieciešamību, bet arī gan saimnieciski, gan garīgi, gan sociāli veiksmīgi iekļāvās turienes sabiedrībā. Bēgļu laivu ceļamērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa – Gotlandes sala, un braucieni visbiežāk sākās Kurzemes rietumu krastā (no Jūrkalnes līdz Gotlandes salai gaisa līnijā ir 90 jūras jūdzes jeb aptuveni 170 kilometri). To, ka Jūrkalnes pagastā ir bijusi viena no lielākajām bēgļu koncentrācijas vietām, apliecina fakts, ka “Bambaļu” mājās 1944. gada 18. novembrī notika nelegāla Latvijas inteliģences pārstāvju sanāksme, veltīta Latvijas valsts nodibināšanas svētkiem. (“Bambaļu” mājas bija Latvijas Centrālās Padomes (LCP) organizēto braucienu centra mītne.) Projekta autors tēlnieksA.Burvis piemiņas zīmi realizējis kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru. Tajā pamanāmā plaisa ir šķiršanās dramatisma, pārvaramo grūtību un sāpju simbols mūsu tautas daļai svešumā. Piemiņas zīme tapusi pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas sadarbībā ar Jūrkalnes pagasta padomi. Projekta realizāciju ar valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas atbalstu finansēja Kultūrkapitāla fonds.
Pasiekstes dzirnavas
Kultūrvēstures piemineklis
Pasiekstes dzirnavas celtas pirms 125 gadiem – 1895. gadā – nodegušo koka dzirnavu vietā un pieskaitāmas pie holandiešu tipa mūra dzirnavām. Dzirnavu iekšpusē daudzas koka konstrukcijas, nesošās sijas, grīda, par mūra sienām nemaz nerunājot, ir saglabājušās tās sākotnējā veidā. Uz koka sijām ir saglabājušies dzirnavnieku ieraksti, kas tapuši dažādos laikos. Dzirnavu augšējā stāvā ir redzams mehānisms, lai arī šobrīd nav darba kārtībā, kas darbināja dzirnakmeņus. Viens no dzirnakmeņiem tika izrakts no zemes dzirnavu pamatos, kad notika atjaunošanas darbi, un izlikts apskatei vienā no dzirnavu zālēm.
Atjaunot kultūrvēsturisko pieminekli – tas ir īsts izaicinājums!
Katrs solis ir jāsaskaņo ne tikai ar Būvvaldi, bet arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Dzirnavas atrodas netālu no vietas, kur kādreiz atradās vecie kapi. Tādēļ visus dzirnavas atjaunošanas darbus uzraudzīja arī arheologi.
Saimnieki dzirnavas atjaunojuši arī ar ES fondu atbalstu, ieceri īstenojuši veiksmīgi piedaloties projektu konkursā biedrībā “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”.
Pasiekstes vējdzirnavas nu ir atguvušas savu agrāko spozmi un tajās var smelties pozitīvas emocijas, gūt enerģiju savu sapņu īstenošanai un, protams, izbaudīt gardu maltīti.
