Par mani

MANS STĀSTS

Es esmu Dace. Meitene, kura ikdienā audzina 3 bērnus, dejo tautiskās dejas un ir latviete no pirkstu galiņiem līdz papēžiem. Savā profesionālajā darbībā esmu pārliecinājusies, ka mārketings ir mana īstā nozare. Bet tam visam pa vidu, arī es, tāpat kā mēs visi, meklēju piedzīvojumus un atpūtas brīžus.

Un patiesi… Ceļot ir laime. Ceļojot cilvēks ne tikai atslēdzas no ikdienas, bet arī nereti izkāpj no savas komforta zonas. Tā ir tik lieliska sajūta savām acīm un prātam likt ieraudzīt neredzētus skatus, sajust nesajustas sajūtas un būt vietās, kas iepriekš redzētas tikai filmās un par kurām lasīts grāmatās.

Tieši ceļojumos, tālākos un tuvākos, mēs ieraugām, kādā pasaulē pa īstam dzīvojam. Tas ir laiks, kad pabūt ar sevi un ieklausīties sevī. Būt dabā un saplūst ar to. Tas ir laiks, kad izzināt, uzzināt un patiesi izbaudīt mirkli. Tieši tāpēc mans piedzīvojums sākas jau plānojot ceļojumus. Un tad pat es pati, ieskatoties spogulī, ieraugu savās acīs TO dzirksti. Kad nezināmais aizrauj…

 

MANS MOTO

Vislielākā laime slēpjas sīkumos. Taču tie ir jāprot saskatīt un novērtēt. Tieši tāpat kā laiku pa laikam ir vērts izkāpt no savas komforta zonas, lai gūtu jaunu, vērtīgu pieredzi. To var izdarīt dažādos veidos, tostarp – ceļojot. Tieši ceļošana ir tā, kas man ļauj izbaudīt dzīvi pilnvērtīgi. Bet, lai arī kur es būtu, vienmēr lepojos, ka ESMU LATVIETE NO LATVIJAS!

SOMU STĀSTS

Ceļojumos teju vienmēr dodos ar mugursomu plecos. Līdz šim esmu iegādājusies piecas  dažādas  somas. Bet diemžēl neviena man nešķiet perfekta. Vienā trūkst kāda man ļoti nepieciešama  kabata, citā  tieku iekšā tikai no augšas, vēl kādai ir neērta muguras daļa u.tml.

Reiz, kāda ceļojuma laikā, stāvēju autobusa pieturā un vēroju cilvēkus. Pie autobusa pienāca trīs savā starpā nepazīstamas meitenes, visas ar mugursomām plecos un centās noskaidrot, ar kuru autobusu viņām jādodas tālāk savos piedzīvojumos. Sapratušas, ka kādu laiku ceļojumu turpinās kopā, meitenes uzsāka sarunu.  Interesanti, ka, iepazīstoties, pirmais  jautājums nebija, kā kuru sauc. Tas bija – no kurienes Tu esi?

Visas šīs meitenes vienojošais elements bija ceļojuma mugursoma. Viņas visas lepojās  ar piederību valstij, no kuras nāk. Un tā dzima ideja par somu. Ļoti īpašu somu. Par somu, kas jau savā būtībā atbild uz šo galveno jautājumu – NO KURIENES TU ESI?

ProudBe  ir ne tikai soma, kurā atrast sev visas ceļojumam nepieciešamās lietas. Tā var arī kalpot par ilgas sarunas tematu, jo tās dizainā ietverts gan valsts karogs, gan kontūra, gan īpaši raksti, ar kuriem lepojamies. Tādējādi tā ļauj ātri, vienkārši un ļoti precīzi parādīt savam jauniegūtajam draugam vietu, kur tieši pasaules kartē atrodas Tava dzimtene. Un, kas zina, varbūt tieši šī  saruna par somu kalpos par sākumu ilgai un skaistai draudzībai. Un…

Jā, es beidzot esmu atradusi savu perfekto somu! Katra tās kabata ir rūpīgi pārdomāta. Tās muguras sadaļa veidota, lai soma spētu pielāgoties kā vīrietim, tā sievietei, turklāt neatkarīgi no viņu auguma parametriem – soma derēs gan 150 cm, gan 2 metrus garam cilvēkam. Līdz ar to, tā ir ne tikai skaista, bet arī ērta un ļoti praktiska.

PAR CEĻOŠANU

Mani sauc Dace un man patīk ceļot!

Izklausās kā anonīmo atkarībnieku saietā, vai ne?! Bet jāsaka, ka tas nav tālu no patiesības. Jo ceļojumi man ir kā gaiss, ko elpot. Nerodu mieru, kamēr, beidzoties vienam ceļojumam, nav iegādātas biļetes nākamajam.

Ceļojumi mani atbrīvo un piepilda. Ceļojumos es saņemu atbrīvojos no liekās enerģijas un saņemu jaunu. Un nav būtiski, vai tas aizved uz otru pasaules malu vai blakus esošajām pilsētām. Tas ir piedzīvojums, kuram vajag tikai ļauties!

Jau gadiem ceļošana ir mana mazi-lielā vajadzība. Mans “apzinātā”, vai, “cik nu spēju atcerēties” vecuma ceļojumu saraksts:

  • 2004.gads Norvēģija
  • 2005.gads Francija, Turcija, Igaunija
  • 2006.gads Ungārija, Horvātija
  • 2007.gads Krievija, Spānija
  • 2008.gads Vācija, Itālija, Francija
  • 2009.gads Francija, Amerika, Kanāda
  • 2010.gads Kanāda, Amerika, Kuba
  • 2011.gads Turcija, Krievija
  • 2012. gads Zviedrija, Amerika
  • 2013.gads Maroka
  • 2014.gads Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Serbija, Maķedonija, Horvātija
  • 2015.gads – Itālija, Tenerife, Anglija, Taizeme, Kambodža, Grieķija
  • 2016.gads Zviedrija, Grieķija
  • 2017.gads Zviedrija, Indonēzija, Gruzija
  • 2018.gads Šrilanka, Zviedrija, Vjetnama
  • 2019.gads Zviedrija
  • 2020.gads Zviedrija, Sēlija, Latgale, Vidzeme
  • 2021.gads Zviedrija
  • 2022.gads Malta, Francija, Peru, Kirgizstāna, Kazahstāna
  • 2023.gads Zviedrija, Slovēnija, Austrija, Puertoriko, Amerika, Itālija
  • 2024.gads Portugāle, Atēnas

Diemžēl dienasgrāmatas sāku rakstīt tikai 2013.gadā, esot Marokā, un arī tad to neesmu darījusi visos ceļojumos. Protams, žēl, ka tā… Tomēr arī veiktās piezīmes, manuprāt, ir ļoti vērtīgas. Tāpēc,  ja negribi lauzīt galvu, lasi katru rakstu kā grāmatu, seko norādēm un atkārto manus ceļus. Apsolu, Tu redzēsi un piedzīvosi daudz jauna!