Kad nezini, ko vīram uzdāvināt dzimšanas dienā, aizved viņu uz Romu un pārsteigumam sarunā līdzbraucējus. 
Šis ir stāsts par 2 foršām dienām Romā. Tā kā lidojumi no Rīgas ļoti pateicīgos laikos, 13:10, pēc vietējā laika, jau piezemējamies valstī, kur decembris lutina ar +15 grādiem un pilsēta ir kā radīta īsai atelpai no ikdienas skrējiena. Tā kā ceļojam vien ar mazajām mugursomām, rezervēto Airbnb meklējām vien pašā vakarā. Gribējās uzreiz ķert Romas šarmu, braucot taisnā vīlē uz Kolizeju. No lidostas līdz pilsētai aizbraucām ar vilcienu (mazliet vairāk kā pusstunda) un tālāk jau tik ar kājām. Dzimšanas dienas svinību sajūta, prieks par satikšanos un krasā atšķirība temperatūrās, liek lūpu kaktiņiem smaidīt tāpat vien. Un kā ta nesmaidīsi, ja tikko bijām Rīgas sniega čupā, bet tagad stāvi Kolizeja pakājī un vēro saulītes spēles uz tā. Apgājām apkārt pa augšu, pa apakšu, izstaigājām tuvāko apkārtni (šoreiz iekšā tā arī neiegājām, jo ziemas sezonā jau 15:00 vairs iekšā neielaiž), līdz lemjam, ka svētku pusdienām būs būt ārā, ar varenu skatu – uz Kolizeju. Un protams, ja jau Itālija, tad ko gan citu ēdīsim, kā picas un pastu. Ar šādiem pasūtījumiem te, šķiet, ka nekur nevar nošaut greizi. Jo ja viņi kaut ko māk gatavot, tad picu un pastu noteikti. Saule riet pār vareno mūri un mēs sākam savu vakarīgo pastaigu pa pilsētu. Lielās, varenās, masīvās un arī nobrukušās celtnes iedod īsto Romas sajūtu. Bez liela plāna vai nepieciešamības, mēs klīstam pa skaisto pilsētu, līdz nonākam arī pie Trevi strūklakas. Kā jau jebkurā diennakts stundā, cilvēki pie tās ir daudz, bet tas nemaina sajūsmu par skaistumu, ko tā rāda un savu iemesto vēlēšanās pieckapeiku. Ārā silti rudens jaciņās, bet arī Roma gatavojas Ziemassvētkiem. Gājēju iela čum un mudž no cilvēkiem, pa reizei kāds ielu muzikants priecē ar kādu atpazīstamu dziesmu, kāds pie kādas mājas stūra cep kastaņus, gaismiņas un eglītes rada skaistu atmosfēru. Lai arī pilsēta ir liela, visi objekti atrodas ļoti tuvu viens otram. Roma noteikti ir stāsts par bazilikām, kuras katra kā mākslas darbs un gribas ieiet tajās visās. Tā bezmērķīgi klīstot, apbrīnojot un baudot, pienāk vakars. Pirmās sajūtas noķertas un savos apartamentos arī esam tikuši iekšā.
Šis ir stāsts par 2 foršām dienām Romā. Tā kā lidojumi no Rīgas ļoti pateicīgos laikos, 13:10, pēc vietējā laika, jau piezemējamies valstī, kur decembris lutina ar +15 grādiem un pilsēta ir kā radīta īsai atelpai no ikdienas skrējiena. Tā kā ceļojam vien ar mazajām mugursomām, rezervēto Airbnb meklējām vien pašā vakarā. Gribējās uzreiz ķert Romas šarmu, braucot taisnā vīlē uz Kolizeju. No lidostas līdz pilsētai aizbraucām ar vilcienu (mazliet vairāk kā pusstunda) un tālāk jau tik ar kājām. Dzimšanas dienas svinību sajūta, prieks par satikšanos un krasā atšķirība temperatūrās, liek lūpu kaktiņiem smaidīt tāpat vien. Un kā ta nesmaidīsi, ja tikko bijām Rīgas sniega čupā, bet tagad stāvi Kolizeja pakājī un vēro saulītes spēles uz tā. Apgājām apkārt pa augšu, pa apakšu, izstaigājām tuvāko apkārtni (šoreiz iekšā tā arī neiegājām, jo ziemas sezonā jau 15:00 vairs iekšā neielaiž), līdz lemjam, ka svētku pusdienām būs būt ārā, ar varenu skatu – uz Kolizeju. Un protams, ja jau Itālija, tad ko gan citu ēdīsim, kā picas un pastu. Ar šādiem pasūtījumiem te, šķiet, ka nekur nevar nošaut greizi. Jo ja viņi kaut ko māk gatavot, tad picu un pastu noteikti. Saule riet pār vareno mūri un mēs sākam savu vakarīgo pastaigu pa pilsētu. Lielās, varenās, masīvās un arī nobrukušās celtnes iedod īsto Romas sajūtu. Bez liela plāna vai nepieciešamības, mēs klīstam pa skaisto pilsētu, līdz nonākam arī pie Trevi strūklakas. Kā jau jebkurā diennakts stundā, cilvēki pie tās ir daudz, bet tas nemaina sajūsmu par skaistumu, ko tā rāda un savu iemesto vēlēšanās pieckapeiku. Ārā silti rudens jaciņās, bet arī Roma gatavojas Ziemassvētkiem. Gājēju iela čum un mudž no cilvēkiem, pa reizei kāds ielu muzikants priecē ar kādu atpazīstamu dziesmu, kāds pie kādas mājas stūra cep kastaņus, gaismiņas un eglītes rada skaistu atmosfēru. Lai arī pilsēta ir liela, visi objekti atrodas ļoti tuvu viens otram. Roma noteikti ir stāsts par bazilikām, kuras katra kā mākslas darbs un gribas ieiet tajās visās. Tā bezmērķīgi klīstot, apbrīnojot un baudot, pienāk vakars. Pirmās sajūtas noķertas un savos apartamentos arī esam tikuši iekšā.2dienu sākam agri, jo jau Latvijā pasūtījām biļetes uz Vatikāna muzeju uz 9:30, lai nebūtu jāstāv garās rindās un varam iespēt visu, ko gribas Romā redzēt un apskatīt. Ātri tiekam iekšā un tiešām, šī ir vieta, kas ir jāredz, kas ir jāizbauda, ir jāapbrīno. Daudzās lielāka un mazāka izmēra zāles, gaiteņi, gleznas, skulptūras, sienu zīmējumi, gobelēni… Tas viss ir apbrīnas vērts, kur pavadīt vairākas stundas. To nevar pastāstīt, to var nedaudz parādīt bildēs, bet vispār, katram novēlu dzīvē kaut reizi pabūt Vatikānā. Pēc muzeja apskates, dodamies uz Svētā Pētera baziliku, no kurienes tiek translēti visi slavenie Vatikāna dievkalpojumi un koncerti. Gribējās arī uzkāpt tās tornī un tikt iekšā. Bet… Tās rindas, kas mūs tur sagaidīja un skaidrs, ka bez 2h stāvēšanas iekšā netikt, lika mums apjūsmot skatu no laukuma, bet iekšpusi tomēr neredzēt dzīvajā. Labāk lazanjas, picas un vīns smukā Itāļu picērijā, kam sekoja supergards gelato saldējumu bodītē. Un mēs atkal dodamies uz Kolizeja pusi. Apskatām visu pilsētu gaismā, ko vakar baudījām tumsai iestājoties. Neskaitāmi baznīcu apmeklējumi, pa vienām trepēm augšā, pa citām lejā un kur tik durvis vaļā, tur mēs iekšā. Vareni. Tas viss ir vareni. Roma ir ļoti skaista pilsēta, bet jāsaka arī pilna ar tūristiem. Cilvēku pūļi ir visur. Tā arī aiznavigējām līdz izslavētajām Spāņu kāpnēm. Cilvēki tik daudz, ka knapi kāpnes var saskatīt. Bet ziniet, tas kaut kā nemaz tik ļoti netraucē, jo tam visam tāpat ir liela burvība. Vakara gaismā nokļūstam pie pils, kur notiek politiķu pasākums, ar Ziemassvētku tirdziņu un pat mākslīgi izveidotu slidotavu. Principā, lai kur tu ietu, tu visur kaut ko atradīsi, kaut ko apskatīsi un Romas sajūtu noķersi. Vakaru noslēdzām Svētā Pētera laukumu apskatot arī tumsā un tad jau laiks doties uz apartamentiem, jo kājas pēc 32tk soļiem liek par sevi manīt.
3.diena jau paiet ceļā uz mājām. Bet ziniet, šis bija pietiekami ilgs laiks, lai redzētu visu, ko gribējās redzēt, izbaudītu kā siltāku decembri, tā Romas varenību. Un pat tad, ja nesanāca ieiet Kolizejā un uzkāpt Pētera baznīcā, gribas teikt- Paldies Roma, Tu esi lieliska! Dzimšanas dienas pārsteigums izdevies uz visiem 100%. Brauciet uz Romu. Kaut tikai uz brīvdienām. Tas ir katras minūtes vērts.
