1.diena… jau ap Ziemassvētkiem ar Lieni izdomājām, ka mums vajag kaut kur aizceļot. Šoreiz kārtis krita uz Atēnām. Aprīlis, silts, AirBaltic, par pieņemamu cenu, lido pa tiešo un galu galā, mammām vienkārši gribas brīvdienās. Šis bija pirmais ceļojums, kuram man, vēl nosēžoties galamērķī, nebija pilnīgi nekāda plāna, kā tikai labi pavadīt laiku. Un te, nu, mēs bijām. Kad Latvijā solīja kārtējos mīnusus, mēs ievelkam +25 grādu gaisu. Jātiek līdz viesnīcai (kuru mēs izvēlējāmies jau Rīgā – nevis Atēnu centrā, bet pie pludmales). Sākotnējais plāns, braukt ar taxi, pārvērtās par braukt ar autobusu, jo tas piebrauc tieši pie lidostas izejas un, izrādās, arī tieši pie mūsu viesnīcas. Kāpjam iekšā…Un ko konstatējām? Ka biļetes var nopirkt tikai lidostā. Tā, nu, pirmais piedzīvojums bija, stundas brauciens pa zaķi sabiedriskajā transportā. Ātrs checkins, drēbju pielāgošana laikapstākļiem un esam gatavas doties… ar kājām… 2 stundas pastaigas mūs veda pa ielām un ieliņām, kur mandarīni un citroni kokos aug, koki un puķes zied, kur vietējie vada savas ikdienas gaitas un mēs, kā tādas apdullušas mušas, priecājamies par sīkumiem. Sasniegts galamērķis – Atēnu centrs, kur cilvēki jau pulka vairāk, visur tirgotāji un kafejnīcas. Arī mūsu vēderi ziņo, ka laiks nobaudīt Grieķijas virtuvi. Protams, jūras veltes. Un nošāvām precīzi, tik gardi un baudpilni. Vakars kā radīts nesteidzīgai pastaigai apkārt. Pilsētas laukums, sengrieķu pieskāriens un kalna galiņā pati citadele- Akropole laistās. Šodien ar kājām, gan no apakšas, gan augšas, nespējot vien atturēties no Prosecco glāzes, kāda vīrieša, ar ģitāru un ermoņikām, pavadījumā. Šovakar noķērām to būt šeit un tagad sajūtu, kad negribas nekur steigties, neko plānot, vienkārši plūsmā būt… Un mums tas lieliski izdodas. Mājās gan ar taxi. Pa šiko. Pirmais vakars uz mūsu miniatūras balkoniņa…
4 dienas Atēnās
2.diena… diena, kurā plāni mainās kā sekunžu rādītāji. Vispirms likās, ka mēs ātri, uz pāris minūtēm, aiziesim paskatīties uz jūru, jo jābrauc uz Akropoli… iestrēgām uz vairākām stundām. Kā teikt, jūra paņēma mūs savā varā, neskatoties uz to, ka peldlietas līdzi mums nav. Akmentiņi un akmeņi, ūdens zilums un koku zaļums, pludmales bāriņš un pasakaini skati… bet nu labi, apsolām atgriezties un tomēr uz centru doties. Šoreiz ar autobusu un tramvaju. Un ne pa zaķi :). (Biļetes var nopirkt tramvaju pieturās, ar izvēli 2 vai 5 braucieni, vai 24h biļete.) Mazās ieliņas, zilie balkoniņi, interesantie veikaliņi un uzrunājošās kafejnīcas paņem mūs savā varā. Šajā ceļojumā, mēs nekur nesteidzamies- ja gribas saldējumu vai burbuli, mēs piesēžam, ja gribas kur aiziet, vai aizbraukt, mēs darām.. šoreiz uzrunāja šokolādes fondanta kūka ar saldējumu un mēs to ēdam 🙂 bet tad gan viss, bez atkāpēm. Akropole ir jāredz. Ieejas biļete tikai Akropolē 20 eur, bet pa 30 eur vari 5 dienas staigāt pa vairākiem objektiem un baudīt seno filozofu enerģiju. Aprīlis ir ļoti pateicīgs laiks Atēnām. Rindu principā nav, cilvēki tāpat daudz, bet viens otram uz galvas nekāpj. Nudien… Akropolē ir maģija. Sena, skaista, interesanta vieta, ilgākam uzkavēšanās mirklim un neskaitāmām jaunām fotogrāfijām. Kur satiekas vēsture ar mūsdienām, varenība ar postu un skaistums ar gadu zobu… Tālāk dodamies uz vēl kādu objektu, kas ietilpst 30 eur kartē, bet pa ceļam sarunājām nākamās dienas plānu, tad ieraugām kafejnīcu, ar skatu uz Akropoli, kas nozīmē, ka var arī paēst un pabaudīt… tik tak tik tak… Un ups… pulkstenis jau tik, lai mēs paspētu tikai 1 no daudzajiem papildu objektiem un pārējos tomēr noliktu kādai citai reizei. Bet mums bija gana un nejūtamies ne par kapeiku ko nokavējušas vai neredzējušas, vairākkārtīgi šiem objektiem garām staigājot. Naksnīga pastaiga cauri pilsētai līdz autobusa pieturai. Google map rāda, ka tūlīt jābūt mūsu busam… bija… pēc stundas 🙂 diena piepildīta līdz mielei. Bet rīt… rīt modinātājs uz 6:00.
3.diena… modinātājs 6:00 pamodina, ceļamies un veļamies, lai dotos ostas virzienā. Šodien plānā izbrauciens ar kuģīti, piestājot 3 Grieķijas salās. Šķiet, uz mūsu kuģīša bija pusē no šī brīža tūristiem Atēnās. 🙂 135 eur (nokaulēti no sākotnējās 155 eur cenas gan) par 11h. Mums peldkostīmi mugurā, nu tik sauļoties, nu tik būs, bet jāsaka, ka 7 no rīta uz kuģīša pusplikām būt, nozīmē bārmenim pieprasīt rumu :). Labā ziņa, ka diena jau iesilst un pie 2.glāzes nav jāķeras. Pēc nepilnu 2h brauciena, esam nonākušas uz 1.salas – Hydra. Ēzelīši aicina izjādēs, mazās ieliņas sauc pastaigās, kalns prasa uzkāpt un pleci prasa nopirkt saules krēmu. Mēs izdarām pa druskai no visa, jo dota mums ir stunda. Noteikti par maz, bet tajā pat laikā forši tā ātri izskriet un paostīt citas salas gaisu. Dodamies tālāk, nu jau ar kārtīgām pusdienām, kas ietilpst cenā. Atkal brauciens ap stundu un esam klāt. Poros. Te uzkāpjam kalnā apsveicināties ar baznīciņu, pastaigājam pa zilo balkoniņu un lodziņu ielām, suvenīrveikaliem un kuģīti jau atkal mūs sauc tālāk. Šoreiz uz A… kamēr citi mazliet vairāk kā stundas brīvo laiku pavada gida vadītā ekskursijā uz klosteri, mēs gribam pastaigāt. Atrodam kā krāsaino lietussargu ielu, tā iepazīstam pistāciju pasauli visā to krāšņumā- grauzdētas, maltas, lobītas, šokolādē, ar medu un kokosriekstiem… ko tik spēj iedomāties. Lieki piebilst, ka mājiniekiem arī jāaizved šīs garšas. Un saldējums… tik gards un sātīgs, protams, arī ar pistācijām. Atceļā uz kuģīša grieķi dejo tautas dejas, māca tūristiem sirtakus. Un ko mēs? Mēs baudām saulīti, slinkumu, vilnīšus, sarunas un sirtakus varam padejot arī sēdus 🙂 nemanot ir pienācis vakars un esam atgriezušās viesnīcā. Laiks sarunām, kas ieilgst, neskatoties uz rīta cēliena agro stundu.
4.diena… jūrai devām solījumu atgriezties, mēs arī atgriežamies. Pusi dienas plāns ir tikai viens – saule un jūra. Tāds arī bija viens no mērķiem, kāpēc viesnīca pie jūras. Aprīlis…saulīte tieši tik silta, lai jūrā uzturēties būtu superpatīkami, ūdens tieši tik auksts, lai atvēsinātu, iepriecinātu, bet nenosaldētu. Prīmā, kā teikt! Nu, ko vēl vajag laimei? Nu labi, labi, nevar jau visu dienu tā laiskoties, jāredz ar vēl kaut kas. Lecam sabiedriskajā autobusā iekšā un laižam uz Lake Vouliagmeni. Godīgi sakot, bijām domājošas, ka dodamies uz dabas taku gar upi, kas vienmēr uztur 20 grādu temperatūru, bet izrādās, šī ir vieta, kur var atbraukt pasauļoties un papeldēties par maksu. Oh well… upi un klintis redzam, mums der arī kafija un prosecco skaistajā restorānā, kur gaisma spēlējas ar interjeru. Bet vakarā un tajā pat laikā ceļojuma noslēgumam, mēs esam sarunājušas nelielu izbraucienu, ar pasaulē izslavētu saulrietu, uz Grieķijas galējo punktu – Poseidona templi. Kāds stundas strēķītis ar busu un 2h brīva laika. Ieeja 10 eur, kur gan neviens nečeko, vai tu esi iegādājies biļetes un vari apskatīt vēl vienu iespaidīgu templi, kur Poseidonam tās filozofiskās domas galvā nākušas. Atkal mēs klīstam, kāpelējam, fočējamies un piemeklējam sev, saulrieta vērošanai, labāko vietiņu. Jāsaka kā ir, šis tiešām ir brīnišķīgs ceļojuma finišs. Saule riet, tu baudi, izslēdz prātu un priecājies par mirkli. Un tieši tādas šīs dienas arī bijušas – daru, ko gribu, kad gribu un kā gribu… bez satraukuma, bez steigas un viegli… Mēs noteikti kaut kur arī nebijām un kaut ko arī neredzējām, bet ziniet, 4 dienu izbraucienam, Atēnas ir lielisks galamērķis. Vēl viens punkts kartē noskrāpēts.
