Rīts atnācis ar lietu. Bet vai tad tas ir traucēklis, ja gribas apskatīt visu un vēl vairāk? Šoreiz izmantojam sabiedrisko transportu, autobusu. Pusotra stunda līdz bijušajai galvaspilsētai Mdinai un arī lietus ir pārgājis. Pilsēta ir uzcelta uz viena no augstākajiem pakalniem salas vidienē un no tās varenajiem aizsargmūriem paveras brīnišķīgs skats pāri visai Maltas salai. Klīstam pa viduslaiku ieliņu labirintu un savu Mdinas apskati noslēdzam īpašā kafejnīcā- Fontanella, kur kafiju malkojam ar visu Maltu pie kājām. Izsaucam Bolt un dodamies uz savu nākamo pieturu- Gnejna Bay. Jūra. Tik zila, tik skaista, tik, tik, tik… Bet neies jau pie jūras sēdēt, ja mērķis pavisam cits- pieveikt klinšaino ceļa posmu no Gnejna Bay līdz Paradise Bay. Tas, patiesi, bija vērtīgs kāpiens. Sajūtām un dabas skatiem piepildīts. Jo augstāk kāp, jo skaistāki skati, jo tālāk ej, jo stāvāks kāpiens. Bet tas ir tā vērts. Šis ir “must do” posms Maltā. Izložņājam katru stūri. Un tad, kad ierodies Paradise Bay, pelde ne pārāk siltajā jūrā, liekas, teju, vai nopelnīta. Jāsaka gan, ka mēs tādi trakie peldētāji vienīgie, jo citādi +15 prasās arī džemperītis, augstāk kalnā arī kāda vējjaciņa. Diena jau uz otru pusi skrien un mēs esam nolēmuši, ka šodien pusdienosim vietā, kur savas maltītes ietur nevis tūristi, bet vietējie – kafejnīcā “Farmers village”. Un tiešām, lieliska doma, jo, lai arī necila vieta pēc skata, bet mums galdā tiek liktas 6 dažādas gaļas, no kurām viens trusis, kas Maltā kā nacionālais ēdiens, brīnumgards pildīts baklažāns un vietējie saldumi desertā. Redz, ir vērts painteresēties pie vietējiem par šādām vietām, lai iegūtu pieredzi, kuru nevienā ceļvedī neatradīsi. Dienu vēlamies noslēgt atgriežoties Valletā, lai baudītu mākslu St. John’s Co-Cathedral, bet diemžēl, tajā tūristus ielaiž vien konkrētos laikos, kas vairāk rīta pusē kā laikā, kad ierodamies mēs un šis skaistums mums iet gar degunu. Bet tiem, kas dodas uz Maltu, iegūglējiet šo katedrāli un atrodiet iespēju tajā iekļūt, jo tas noteikti ir tā vērts. Nu, nekas, mums nākamajai reizei arī kas jāatstāj. Ir pienācis pēdējās dienas vakars, kuru izvēlamies pavadīt Valletas kafejnīciņā un pēcāk vēlreiz kājām izmest kārtīgu loku pa Maltas salu (jo bez 20 tk soļiem nav aršana). Paši nonākam pie secinājuma, ka ceļot mēs mākam. Vienalga, 3 dienas vai 2 nedēļas, mēs tajās iespiežam visu. Runā, ka vēl Popeye Village (vai zināji, ka Popeye the Sailorman ir Maltietis?) un Marsaskala esot jāredz, bet mēs izveidojām savu perfekto plānu 2.5 dienām un liekas, ka esam redzējuši visu, kas patiešām bija jāredz, jāsajūt, jāizgaršo un jāizbauda. Malta izķemmēta, tā teikt. Modinātājs 4 no rīta, lai 5 būtu lidostā. Mūsu reiss gan beigu beigās 2 stundas kavējas, bet esam priecīgi par savu Maltas piedzīvojumu un gatavi atkal doties atpakaļ savās ikdienas gaitās. Paldies, Malta! Drīz jau mūsu ceļš vedīs stipri tālāk par Eiropu. Kā vienmēr, mēs esam izcila komanda. Tiekamies!