Peru 14 dienās

Rīga – Milāna – Madride – Lima… 1.diena!

Viss sākās janvārī, kad ziemas depresija pārņēma ne tikai prātu, bet arī ķermeni… Tad bija skaidrs, ka laiks ziņai maniem mīļajiem ceļabiedriem, ka mums jādodas… Un kā vienmēr, paļaujamies uz tā brīžam superpiedāvājumiem. Nezinu, kas tieši mums stāvēja blakus, bet lielais sapnis – Peru- un par 350 eur, tieši vajadzīgajā mirklī, nāca kā saukts.

Un tā 2022.gada 15.aprīlī, kad ikdiena paiet starp Ukrainas kara ziņu rindām, mēs dodamies ceļā. Ceļš līdz Peru nav īss. Pirmā pietura Milāna. Jāsaka, ka Milāna, lai arī izslavēta visā pasaulē kā viena no “must see” valstīm, arī 4.reizē, kad tajā būts, nav sajūsmas kliedzienu vērta. Bet šoreiz mana apņemšanās, beidzot apmeklēt Duomo, ne tikai pabūt pie tās. Tūristu rindas, bet esmu priecīga, jo beidzot šim sanācis laiks un iespēja. Skaista katedrāle kā iekšā, tā uz tās jumta terases. Check! Vēlāk superdārgas pusdienas un laiks doties uz lidostu.

20 stundas. Milāna- Madride- Lima. Bija bail, ka Air Europa aviokompānija par tik zemu cenu būs mokošs un smags lidojums. Bet tad, kad 12 stundu lidojumā, pa 3 krēsliem, esmu pagulējusi teju 10 stundas, liekas, ka šis ir labākais un vieglākais garais reiss manā dzīvē.

Ir 5 no rīta pēc Peru laika un mēs speram soli otrā pasaules malā, Peru galvaspilsētā Limā. Savādi, ka pirmā sajūta nav karsts, smogveidīgs gaiss, kā tas pēdējos gadus ierasts kādā no Āzijas valstīm. Bet tik un tā, salīdzinoši ar Latvijas ziempavasari, te ir silti un patīkami. 35 dolāri uz visiem un esam jau iekārtojušies mūsu 4 zvaigžņu viesnīcā kūrortkvartālā Miraflores. Brokastis viesnīcā un mēs esam gatavi iekarot Limu. Ar Uber aplikāciju izsaucam taksi un dodamies uz Limas vēsturisko centru. 8 no rīta tas kluss un mierīgs. Plaza Mayor katedrāle, Valdības pils ar slēgtajām galerijām un kotakombām, Sanfrancisko klosteris uttutjp… Krustu šķērsu izstaigājam mazās ieliņas, neskaitāmas baznīcas un baznīciņas, kā arī jūtamies nedaudz īpaši, ka esam pa vidu viņu Lieldienu svinībām. Kādā kafejnīcā nobaudām arī izslavēto vietējo alko kokteili “pisco sour”, ko atzīstam par ļooooti labu esam. Pēcāk dodamies viesnīcas virzienā, izstaigājot vairākus skaistus un ziedošus parkus. Pa ceļam tiekam arī pie vietējām SIM kartēm, kuras dod mums iespēju piekļūt internetam jebkurā Peru vietā. Neliela atpūta pie baseina uz viesnīcas jumta un vadātājs atkal sauc. Šoreiz uz Kluso okeānu. Tik krasi citādāka vieta kā vēsturiskais centrs. Viss zaļo, viss zied, cilvēki atpūšas. Klintis, okeāns, akmeņi. Peruāņi par sevi atstāj jauku un “neķer kreņķi” cilvēku iespaidu. Okeāns bangojošs un nepeldams. Bet tas nemaina faktu, ka mums viss patīk. Vienkārši būt te un tagad. Citā realitātē. Baudām jūras viļņus, krāsainiem putniņiem visapkārt dziedot izstaigājam visu krasta līniju, nonākam arī pie mīlētāju skulptūras Gaudi stila parciņā. Vakars klāt. Apbrīnojot skaistos ielu sienu zīmējumus, nonākam īpašā vietējo klubā/kafejnīcā SAHA. Te arī savu vakaru noslēdzam ar gardiem Peruāņu ēdieniem un dzērieniem… Rītdiena jau būs cits stāsts. Peru, mēs esam laimīgi, ka esam te nokļuvuši un mums ir iespēja baudīt un priecāties. Ka mēs esam brīvi ļaudis. Tiekamies

2.diena… Džungļi Puerto Maldonado!

2.diena… Šajā ceļojumā 18 dienās mums paredzēti 10 lidojumi. Tāpēc rītu sākām agri, lai dotos uz lidostu un lidotu pāri Peru. Iekšējiem lidojumiem pārsvarā izmantosim LATAM Airlines. Nākamā pietura Puerto Maldonado. Šeit sākās mūsu piedzīvojums Amazones Tambopata džungļos. Izkāpjot no lidmašīnas sajūtāmies kā Āzijā. Kārtīga suta. Ārā ap 30 grādiem. Nu, man jau patīk tas karstumiņš ļoti. Bet gribas atzīmēt, ka peruāņi izstaro mieru, ko esam pārņēmuši arī mēs. Nekur nesteidzas, ne par ko nestreso. Un arī mums tieši tā gribas. Neko negaidīt un baudīt mirkli. Stundu garš brauciens ar laivu pa Madre de Dios upi, baudot saulīti un svelmi. Izkāpjam krastā un tiekam pie gardām pusdienām un auksta alus mūsu Lodge – Monte Amazónico. Neliels čiliņš šūpuļtīklos pie saviem koka namiņiem un dodamies atkal uz laivu, lai izkāpjot nekurienē, džungļu takās satiktu mērkaķus. Nekaunīgi, bet mīļi lielāka un mazāka izmēra mērkaķēni lēkā turpu šurpu pa kokiem, zog banānus no cilvēku rokām un nebaidās pienākt pavisam tuvu divkājainajiem. Atgriežamies atpakaļ savā lodžā un esam godam pelnījuši stundu pavadīt pie baseina. Lēnu garu saulīte riet un mēs skrienam lūkoties kā virs upes arvien spožāk un skaistāk iekrāsojas debesis. Džungļi ir satumsuši un sāk dziedāt, moskīti ar pilnu jaudu pamodušies, bet mums paredzēts vēl viens piedzīvojums. Atkal lecam laivā un dodamies balto aligātoru (Cayman) medībās, kuri iznāk krastos tieši tumsā. Mums ir paveicies, jo atrodam tos gan mazus bērniņus gan paprāvāka izmēra zvērus un ne tikai tas… Mēs ieraugām arī dzeloņcūkai līdzīgu lopu ložņājam pa stāvkrastu. Nu ko… Pirmajai dienai džungļos ir gana labi. Vakariņas un mieriņš. Modinātājs uz 4 no rīta. Mēs šo piedzīvojumu turpināsim…

3.diena… Tambopata

3.diena… Nakts paiet džungļu dabīgajās skaņās, jo guļam koka namiņos, kur logu vietā tīkli. Džungļi ir kas patiesi varens. Brīžam gan sanāk pamosties no neizprotamām skaņām, bet tās neizraisa bailes, gluži pretēji, vēlmi saprast, kas ir tas, kas šādas tik nedabiskas skaņas spēj radīt. Nav gan laika daudz gulēt, jo jau 5 no rīta, kad tikai saule aust un debess sāk iekrāsoties oranžīgā tonī, kāpjam laivā un dodamies uz Tambopata dabas rezervātu. 3 km pastaiga džungļu dziesmās, pa ceļam ieraugot kā tarantulu un ķirzaciņas, tā mērkaķēnus un binokļos vērojam papagaiļus. Līdz nonākam airu laivu piestātnē. Un te, nu, sākās wow, wow, wow… Šis piedzīvojums, 5 stundu garumā, mūs ved gar Sandoval ezera krastu, kā arī krustu šķērsu pāri tam, kur redzam pilnu buķeti ar džungļu iemītniekiem. Melnie aligātori laiku pa laikam piemiedz mums ar aci, putni visās iespējamās krāsās, lielumos un formās, bruņurupuči, mērkaķi un pat krāsaini tauriņi. Peldēties gan neiesaka, jo ezers pilns ar piranjām. Nesteidzīgi peldam un tik laiku pa laikam iesaucamies: “Paskaties tur! Wow, paskaties tur…”. Apkārt dabas krāšņums, tuvu simtmetrīgas palmas, dzīvnieku skaņas un, protams, neaizmirsīsim par moskītiem. To te arī netrūkst. Saulīte cepina ne pa jokam un mēs brauciena laikā nobaudām arī vietējos augļus, kādus mūsu garšas kārpiņas līdz šim nav jutušas. Piestājam arī kādā vietējā krodziņā, kur pašūpoties, šeit tik raksturīgajos, šūpuļtīklos ar aukstu aliņu rokās. Pilnīgi noteikti varam teikt, ka šo dienas piedzīvojumu iesakām piedzīvot ikvienam, kurš dodas uz Peru. Tas ir tā vērts.

Lai arī jūtamies, ka vesela diena pagājusi, pulkstens vien 12. Atgriežamies viesnīcā, paēdam pusdienas un mums padomā kas no “asa sižeta” filmu žanra. Zip line. Ejam džungļos iekšā un rāpjamies augstākajā palmā, lai džungļus baudītu ne tikai no zemes, bet arī no gaisa. Iekaries trosē un aidāā dzīvē. Kad līdz vienam galam tikts, jāšķērso pēdas platuma “laipiņa” 30 metru augstumā. Un atpakaļceļa nav. Rokas, kājas trīc, bet pāri esam tikuši. Zip line lidojuma otrais raunds aizved mūs līdz trošu tiltam. Pēc laipiņas šis jau liekas kā kārtīgs tilts, lai arī adrenalīna pietiek arī pa šo staigājot. Skati debešķīgi, prieks pāri pārēm, esam sasmēlušies iespaidus aumaļām. Laiks baseinam un saulrietam. Bet tumsai iestājoties, mēs dodamies džungļu nakts ekspedīcijā. Pa mazu taciņu, tikai dažām gaismiņām spīdot, mēs meklējam lietus meža iemītniekus, vairāk insektus. Tarantuli (kurus pat dabūjām padīdīt), zirnekļi, taureņi un mirgojošas spāres, vardes, simtkāji… Aizraujoši! Un tā skaņa…

Šī diena ir bijusi varena!!! Neko pielikt, neko atņemt.

Rīt atkal agrs rīts un dodamies tālāk.

4.diena… Puerto Maldonado – Arequipa

4.diena… Kā jau daudzās lielās valstīs, ja ceļo, jārēķinās, ka savs laiks jāpavada arī transportos. Šodien mūsu lidojumu diena.

Sakam ardievas džungļiem un laivas brauciena attālumā nokļūstam, kur sākuši – Puerto Maldonado. Līdz izbraukšanai uz lidostu mazliet vairāk kā 2 stundas. Tas ir tieši tik ilgs laiks, lai nesteidzīgi izstaigātu visus galvenos apskates objektus pilsētā, vienā kafejnīcā izdzertu svaigu, aukstu augļu kokteili, bet otrā apēstu milzu porciju saldējuma. Maza, bet mīlīga pilsētiņa, kurā īsti nav, ko darīt. Bet mūsu plāns 2 stundām bija gana labs. Esam gatavi 2 lidojumiem.

Mazliet par iekšējiem pārlidojumiem. Ja visur pasaulē lidojot satraucamies, ka nepārsniegsim atļauto bagāžas lielumu vai svaru, kur nu vēl tagad jāpieskata, ka līdzi ir ne tikai max.100mlx10, bet tam pat jāietilpst 1 litra maisiņā (nopietni, es tā LV atvadījos no sauļošanās krēma un dušas želejas), kamēr šeit ņem līdzi visu, ko vien vēlies, kā vēlies un vēl vīna pudeli droši uzmet pa virsu.

Nobeidzot džungļu stāstu, pēc lūguma, laiku pa laikam norādīšu arī cenas par 1 personu:

194 EUR 3 dienas, 2 naktis džungļu tūre, kur ietilpst arī brokastis, pusdienas, vakariņas, nakšņošana, pick-up, drop-off… Vienvārdsakot, viss, ko lasījāt pēdējās 2 dienas

Papildu 5 EUR Zip line, kas nebija iekļauts programmā

44 EUR lidojums Lima – Puerto Maldonado

86 EUR lidojumi Puerto Maldonado – Lima – Arequipa

P. S. Alus te maksā ap 2.5 EUR par pudeli. Līdzīgā cenā arī Pisco Sour kokteilis.

Vienīgais, ko mēs šajos džungļos nepaspējām izbaudīt, papagaiļu un macaw speciālo pulcēšanās vietu. Bet šos putnus tik un tā redzējām. Tā, ka var teikt- all is done!

Esam nokļuvuši pilsētā Arequipa, 2500 metru virs jūras līmeņa augstumā. Tagad tik uz augšu, uz augšu vien. Ar Uber nokļūstam viesnīcā, aptiekā nopērkam augstuma slimības zāles (pagaidām gan pārmaiņas sevī nejūtam) un dodamies ielās. Te vairs nav džungļu +30, prasās garās bikses un džemperītis. Ātri vien galvenais laukums atrasts. Tajā dzīvība kūsā. Laukuma vidū sanākuši ļaudis iet rotaļās, dzīvai mūzikai skanot. Skaistā katedrāle mūs apbur. Mēs paklīstam pa mazajām ieliņām, līdz nonākam restorānu kvartālā. Happy hour!

te viss skaidrs… Vakara plāns gatavs. Ar to arī šo vakaru nobeidzam. Rīt dodamies atkal piedzīvojumos…

5.diena… Arequipa – Chivay

5.diena… Šodien mēs kārtīgi izbaudām, ko nozīmē nokļūt Peru. Rīts kā jau agrs rīts, brokastis viesnīcā un esam gatavi uzsākt savu 2 dienu tūri pa Kolkas kanjonu. Lai taupītu laiku, šīs tūres mēs esam atraduši jau Latvijā, izmeklējot labākos variantus. Kā runāts, mūs savāc no viesnīcas un braucam augšup. Pa ceļam satiekam alpakas, kondorus un lamas, kas dzīvojas pa kalniem. Izkāpjam dažādās apskates vietās, kādā kalnu barčikā iedzeram koku lapu tēju (to te labāk dzert vairākas reizes dienā, lai cīnītos ar augstuma slimību) un sajutām, ko pa īstam nozīmē Peru izslavētais augstums. Šodien mūsu augstākais punkts, kur mīti stāsta var savienoties ar debesīm, ir 4900 metri virs jūras līmeņa. Šajā augstumā vate galvā, viss griežas, elpa trūkst… Teikšu kā ir… Nepatīkami. Ieraujam vakar nopirktās ripiņas un mazliet atgūstam dzīvību. Un patiešām noķeram sajūtu, ka savienojamies ar debesīm

. Toties, kad nolaižamies līdz pilsētai Chivay, kas ir 3600 metru augstumā virs jūras līmeņa, paēdam pusdienas, kurās nobaudām alpaku, atkal jūtamies kā cilvēki. Bijām gatavi, ka būs jāiet cauri nārnijai augstuma dēļ, tāpēc tagad ceram, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Teikšu, ka mūsu ideja vispirms doties uz Arequipa, tad turpināt ceļu līdz Machupikchu, nevis otrādāk, ir lieliska, tādēļ vien, lai atklimatizētos. Ja dodies uz Peru, rēķinies, ka te bieži vien viesnīcās nav karstā ūdens (priecājies, ja atrodi knapi remdenu) pat dušā un nav arī apkures, lai arī naktīs temperatūra nokrīt līdz mīnuss grādiem. Diemžēl tieši šādu viesnīcu mums piedāvā arī šodien, bet šoreiz mēs tomēr papurpinam un tiekam pie labāka varianta. Silta duša no rīta mums būs.

Pēcpusdienas plānā ierakstījās termālie baseini. Un tas ir viens milzīgs wow! Sēdi dabīgajās karstajās vannās, ir silti (ko nevar teikt par gaisa temperatūru) un kaifo! Ūdenī 38 grādi. Pusotra stunda absolūta kaifa. Vēlāk neliela apgaita pa vakarīgo Chivay pilsētiņu un tad dodamies uz dejām. Vakariņas ar dzīvo mūziku un Peru dejotājiem iet uz urrā. Un te, nu, mēs nobaudām arī Peru nacionālo ēdienu- jūrascūciņu. Jāsaka gan, ka mēs diezgan saguruši, jo diena bijusi piepildīta. Bet kādu danci uzraut parauj arī mūs. Laiks miedziņam, jo kā jau ierasts, modinātājs uz 5. Tiekamies rīt!

6.diena… Chivay – Colca Canyon – Puno

6. diena… Šī tik bija naksniņa! Ej, nu, sazin vai vainīgs ēdiens, vai augstuma slimība, bet es pusi nakts pavadīju vemjot. Savukārt, Linardiņš pamodies ar dubultu aci. Jautrība sit augstu vilni. Diemžēl arī par karsto dušu biju tikai sacerējusies, jo no rīta, kad ārā temperatūra ap 0, istabiņā nedaudz virs tās, mana duša atkal ir auksta. Brokastu vietā iejaucu savā bākā smecta, sorbex, augstuma slimības zāles un jau liekas, ka būšu dzīvotājs. Bet nav ko nokārt degunu, šodien lieli plāni. Lecam busiņā un vispirms (6:30 no rīta) dodamies uz kādu mazu pilsētiņu, kur agrā rīta stundā sanākuši dejotāji vietējos tautas tērpos un griežas dejā. Protams, arī tirgotāji netrūkst priekš tādiem kā mēs. Peruāņi no sirds lepojas ar savu piederību, izrāda savus tērpus un tradīcijas. Man tas ļoti patīk. Noteikti pieminēšanas vērtas ir skulptūras, kuras rotā pilsētas. Skulptūrās attēloti peruāņi dažādos tautas tērpos. Un tās ir uz katra soļa. Būtu taču forši, ka arī Latvijā kādā pilsētā būtu daudzas skulptūras latviešu tautastērpos, ne? Tā, lai visi redz, cik mums tie skaisti un krāšņi.

Mēs beidzot sasniedzam Kolkas kanjonu. Un, kad redzi šādu dabas varenību, skatus kā no pasaku grāmatām, tad visas mocības aizmirstas. Šis ceļš bijis tā vērts. Diena lēnu garu iesilst, piestājam dažādos skatu punktos, katrā atvadāmies no kādas apģērba kārtas, līdz atkal esam šortos un krekliņos. Mums likās svarīgi tieši šeit izvilkt no somas Latvijas un Ukrainas karogus, lai palepoties ar savu piederību un, protams, mēs visu laiku sekojam līdzi arī Ukrainā notiekošajam. Liekas, ka sākam aprast ar augstumu, lai arī joprojām 5 pakāpieni uz augšu rada milzu aizdusu. Šodien jau būšana 4500 metru augstumā tik lielas grūtības nesagādā.

Pa Andu kalniem lidinās skaisti ērgļi – kondori un mēs esam laimīgi, ka varam redzēt šādu pasaules brīnumu. Uz pusdienām atgriežamies Chivay pilsētā un es pat apēdu buljonzupu. Esam sasmēlušies spēku, lai dotos tālāk, 5 stundu braucienā uz Puno. Augšā lejā, ar pāris pauzēm virpuļojam pa serpentīniem. Jo tālāk, jo aukstāk. Peru nav siltā zeme. Man šis brauciens bija patiesi mokošs, jo nelabums mani joprojām nav pametis. Esam ieradušies Puno. Šodien nebūs sajūsmas kliedzieni, cik skaisti pavadīts vakars. Pāris stundas gan izmetam lociņu pa pilsētu, kur kā jau pie piektdienas vakara, viss iet uz pilnu klapi. Šodien jāatgūst dzīvība miega pozīcijā. Cerams rīt būs atkal labi.

Atkal par izmaksām:

127 EUR Colca Canyon tūre 2 dienas 1 nakts, ar ceļu no Arequipa uz Puno, nakšņošana, ieeja Kolkas kanjona teritorijā

4 EUR termālie baseini

14 EUR nakšņošana Arequipa

13 EUR nakšņošana Puno

7.diena… Puno – Titikakas ezers

7.diena… Beidzot es atkal varu teikt, ka jūtos labi un brokastīs ēdu ēdienu, nevis zāļu devu. Ko gan nevar teikt par Linardiņu, kurš šodienas ekskursiju vietā apciemo slimnīcu, nevarot dabūt savu aci vaļā. Bet ceram, ka būs labi, jo kārtīgi sapilināts ar antibiotikām un sarunājis, ka atkārtos savu vizīti pie ārsta vakarā. Tikmēr mēs, pārējie, dodamies uz kuteru piestātni, lai dotos pasaulslavenā ezera Titikaka izpētē. 40 minūšu brauciena attālumā, piestājam uz kādas peldošās salas. Šādas salas, cilvēku veidotas un apdzīvotas ir daudzas Titikaka ezerā. Mūs laipni sagaida vietējie iedzīvotāji, izrāda savas mājas, izvadā ar pašu būvētu (pītu) laivu, stāsta par savu dzīvi un ikdienu. Uz vienas mazas saliņas dzīvo 9 ģimenes, 35 cilvēku sastāvā. Vienā mājiņā, vienā gultā guļ gan mamma, gan tētis, gan bērni, gan vecvecāki. Tik interesanti redzēt ko šādu. Vēl viena Peru daudzveidības šķautne.

Esam pavisam tuvu Bolīvijai, kuru šoreiz gan neapciemosim. Arī šodien rītu sākām pufaikās, kamēr pa dienu varam izmesties teju pa pliko.

Tālāk dodamies uz salu, kas iekļauta Unesco mantojumā. Atkal Peruāņu dejas, parāda mums kā top dabīgais šampūns, kā vietējie auž un tamborē Peruāņu skaistumlietas. Piestājam dažos skaistos skatu punktos un paēdam zivtiņu vietējā kafejnīcā pusdienās. Nesteidzīgi, baudot skaistos skatus, dodamies atpakaļ uz savu kuģīti, kurš mūs aizved atpakaļ uz Puno. Šī ekskursija bijusi varena.

Šonakt mūsu viesnīca būs autobuss. Tāpēc mums ir brīvais laiks līdz 10 vakarā, ko izmantojam shoppingam (es beidzot tieku pie Peruāņu pončo), kārtīgai pastaigai, atkārtotai slimnīcas apmeklējumam un picai. Laiks paskrien nemanot un jau jādodas uz autobusu. Kā mums būs gājis šajā nakts pārbraucienā, uzzināsiet rīt.

Izmaksas:

35 EUR ekskursija pa Titikaka ezeru, ar pusdienām

17 EUR nakts autobuss Puno – Kusko

8.diena… Cuzco

8.diena… Kā jau iepriekš teicu, šī nakts mums pagāja autobusā. Ja ceļo pa Peru, droši izmanto nakts autobusus, jo krēsli atlaižas teju guļus stāvoklī un ir tiešām ērti. Kusko iebraucām 5 no rīta, ātri vien ar Uber tikām līdz viesnīcai, kurā gan iečekojāmies tikai 7 no rīta, kādu laiku padirnot vestibilā. Nometam somas un dodamies centrālā laukuma virzienā, kur svētdienas īpašajai parādei skanot, pabrokastojam. Šodien plānā mazliet iepazīt Kusko. Tikmēr Linardiņam gan atkal acu ārsta apmeklējums. Mēs pa nepilniem 10 eur tiekam pie autobusa tūres. Divstāvu autobuss mūs izved līku loču pa Kusko vēsturisko centru un tad dodas augšup pa kalnu. Autobusā nogaršojam anīsa liķieri, piestājam uzmest aci arheoloģiskajam parkam Saqsaywaman un tad nokļūstam kalna galā pie kāda vecāka gadu gājuma peruāņa, kurš mums novada fantastisku rituālu laimei, veselībai, mīlestībai un visam citam labajam dzīvē. Šī sadaļa man likās patiešām īpaša. Un nobeigumā piestājam arī pie Jēzus statujas, kas vēro Kusko pilsētu no putna lidojuma. Šī ekskursija bija forša.

Tā kā nākamajām dienām mums lieli plāni, aizbraucam šopingā uz lielveikalu. Nekas nav mainījies… Man riebjas iepirkties

tāpēc par šo sadaļu neko daudz nestāstīšu.

Atgriežamies viesnīcā un mums ar Āri gribas vēl mazliet Kusko sajūtu pabaudīt. Šī pilsēta ir skaista. Paņemam Starbucks kafijas un kādu stundu pļāpājam un baudām mirkli galvenajā laukumā uz kāpnēm. Paklīstam pa lielākām, mazākām ieliņām, iepērkam kādu suvenīru mājām un jau pienācis laiks doties uz sapulci. Sapulci notikumam, kas mūs sagaida nākamās 4 dienas. Jā, mēs – es, Linardiņš un Ilze – to darīsim! Mēs uz Machupikchu iesim ar kājām pa inku ceļu- Salkantay trek. 3 dienas pāri Andu kalniem. Tāpēc mīļie, es nezinu, kad tagad būs kāda ziņa no manis. Bet par vienu esmu droša- tas būs izaicinājums sev pašai. Gaidiet atpakaļ un turiet īkšķus!

9.diena… Salkantay trek 1.diena

9.diena… Šķiet šī ir diena, kuru esam gaidījuši visu ceļojumu. Mēs dodamies kalnos. Šis notikums mūs reizē fascinē, bet reizē biedē. Vai būs spēks un izturība? Vai augstumā netrūks elpa? Bet par visu pēc kārtas. Pirmkārt, Linardiņš ir ticis pie veselības un acs ir atgriezusies atkal ierastajā skatā. Modinātājs uz 3:30, ātras dušas un 1.5 km līdz tikšanās vietai ar kājām. Mūsu piedzīvojums var sākties. Sākums gan viegls. Mazliet vairāk kā stunda ar busiņu līdz brokastu vietai. Augļi un kafija. Lecam atpakaļ busiņos un vēl stundu braucam augšā kalnos. Galamērķis Soraypampa ar braucamajiem sasniegts, tālāk viss pašu spēkiem. Mūsu grupa sastāv no 10 cilvēkiem. Mūsu barvedis Tonijs, kurš mūsu grupu nosauc par “superPumām” laiku pa laikam šajā ceļā mums pasniedz ļoti interesantas vēstures stundas par inkiem, to kultūru, valodu un tradīcijām. Sākotnēji var domāt, ka šodien paredzētie 6 km nav nekas īpašs, bet ziniet, tas nemaz nav tik viegli, ja tie jāveic stāvus kalnā. Ilze varonīgi iet mūsu grupai pa priekšu, kamēr mēs ar Linardiņu, vecie cīņu biedri, kā jau ierasts ceļojumos, kā maza komanda. Cik labi, ka blakus ir tāds draugs. Kad liekas, ka tūlīt būsi galā, izrādās jāpakāpj vēl mazliet. Lēnu garu, apbrīnodami debešķīgos kalnu skatus, sasniedzam šodienas uzvaru- Humanta y lagoon. Kalna virsotne 4250 metru augstumā virs jūras līmeņa. Un tad, kad ieraugi šādus skatus, zilo lagūnu, dabas varenību no augšas un saproti, ka jā, Tu esi to paveicis, tad liekas, ka ir laime pasaulē! Tas nav vārdiem aprakstāms. Vispār, šī, pirmā diena var būt arī vienas dienas pasākums, tāpēc tiem, kuri negrib sevi izaicināt uz vairākām dienām, šis noteikti ir tā vērts arī viendienniekam. Lejā solītis jau raitāk iet. Bet tad, izrādās, sevi vēl mazliet jāpalauž, jo 40 minūtes kalnā augšup jākāpj, lai tiktu pie pusdienām. Tajā brīdī likās, ka arī lejā būs jākāpj uz savām naktsmājām mazos koka namiņos un vēlāk atpakaļ augšā kā uz vakariņām, tā uz brokastīm. Bet milzīgs bija mūsu pārsteigums pēc lieliskām pusdienām, ka esam vieni no izredzētajiem, kuri paliks pa nakti stikla kupolā kalna galā, no kura paveras visa kalnu panorāma pie kājām. Vai nav pasaka? Inku teikas stāsta, ka ieraudzīt kondorus lidināmies šajos kalnos ir uz laimi… Un kā jums liekas, kas lidinās tieši pie mūsu stikla namiņa?

Lai arī pulkstens rāda tik nedaudz pēc 3 dienā, mums ir dots brīvais laiks līdz 18:30… Agrā rīta stunda un kalnu slodzīte darījuši savu… Mēs šo laiku izmantojam miegam. Svaigs gaiss, mīlīgs namiņš un nogurums – neatceros, kad pēdējoreiz būtu iekritusi tik dziļā miegā. Vēlāk vakariņas, čiliņš un rītdienas programmas izklāsts un atkal laiks miedziņam. Šeit nav ne elektrība, ne duša, ne siltā ūdens, ne telefona zonas, guli principā ārā… Toties ir miers! Bet rītdiena… Uhh… Mazliet bail! Bet mēs to darīsim!

10.diena… Salkantay trek 2.diena

10.diena… Linardiņa dzimšanas diena! Mostamies 5 no rīta, kad vietējie mums gultās pasniedz koku lapu tēju. Ašas brokastis un mūsu izaicinājums var sākties. Šodien jāpieveic 25 kilometri kalnos! Vispirms nelielā kalniņā jāveic kāda pusstunda un tad arvien stāvāk un stāvāk, līdz nonākam līdz “Gringo killer” 7 cilpām, uz augšu, uz augšu vien… Un tad, kad esi pieveicis tās, vēl stunda pa stāvu nogāzi augšā. Es biju gudra un šodien ceļu mēroju ar nūjām, kas man tiešām palīdzēja sadalīt slodzi. Lēnām, vienā tempā, ar savu cīņu biedru pie sāniem. Viegli nebija, bet jāsaka godīgi, šis likās pat vieglāk kā vakar. Un jā!!! Uzvara!!! Salkantey kalns 4630 metru augstumā virs jūras līmeņa sasniegts. Sajūtas tādas, ka no laimes raudāt gribas! Es lepojos ar sevi, ar mums! Kalna galā mēs noturam nelielu, bet sajūtām īpašu inku rituālu. Gribas no prieka kliegt. Ir vērts pārlido pāri pus pasaulei, lai redzētu, piedzīvotu un izaicināt sevi ar ko šādu! Bet tas nav viss… Jo vēl 15 km uz leju jāveic pašu spēkiem. 2 stundas līdz pusdienām paiet čalojot ar Linardiņu. Neliels powernaps turpat zālītē, skaisto kalnu ieskautiem un pēdējie 10 km pa diezgan stāvu kalnu lejup, cauri džungļiem. Jāsaka kā ir… Tās man bija diezgan sāpju pilnas 3 stundas, jo mans celis vienmēr niķojas un parāda pilnu sāpju spektru tieši kāpjot lejup. Bet es nesūdzos. Es zināju, ka tā būs. Un mums, latviešiem, jau pēc dabas patīk ciest . Bet mēs esam malači. Mēs esam parakstījušies un arī pieveikuši to, uz ko daudzi neparakstās. Mēs baidījāmies, bet mēs izdarījām. Un sajūta, tiekot pie rumkolas džungļu vidiņā, lai nosvinētu Linardiņa dzimšanas dienu ir katru ciešanu vērta. Laime ir! Mūsu ceļš vēl nebeidzas. Bet tas būs rīt, kad atkal būsim nakšņojuši teltī… Dzīve ir skaista!

11.diena… Salkantay trek 3.diena

11.diena… Pēc dušas (beidzot), pāris glāzēm rumkolas, garām sarunām ar mūsu gidiņu Thomy un nelielas miega devas koka teltī, atkal pienācis agrs rīts. 5:30 mūs atkal modina ar kokas tēju. Ja jau izaicinājums, tad tā kārtīgi un līdz galam. Teikšu atklāti, šobrīd, kad šo rakstu ir 7 vakarā, bet man nav spēka pat uzrakstīt. Bet mēģināšu… Ceļamies un veļamies, atkal ašas brokastis, sapakotas mantas un mēs atkal dodamies. Šodien mums jāpieveic 30!!! km!!! Solis šodien raits, neskatoties uz jutību kājās no iepriekšējām dienām. Mēs ejam un ejam, un ejam, un ejam… Liekas, ka kalnu skats jau ierasta lieta, bet tas nemaina faktu, ka ceļš mūs ved cauri gleznai. Ūdenskritumi viens pēc otra, džungļu koki, zaļumi un ziedi… Šodien ejam trijatā, varonīgi visai grupai pa priekšu. Brīžam pļāpājam, pasmejamies, bet brīžam vienkārši gribas paklusēt. Ar pāris pitstopiem, 20 km paiet diezgan nemanot. Beidzot ir silti… Saulīte silda, prāts priecīgs un kāju iemērkšana ledainā strautā ir perfekts combo. Jau ap 13:00 nokļūstam pirmajā lielajā pauzē, pusdienas. Šeit paliek tie, kuri izvēlējušies 5 dienu tūri. Mēs kādu stundu, pēc gardām pusdienām, vienkārši mētājamies zālē, jo tomēr 20 km ir 20 km. Bet tad pienāk laiks mūsu ceļu turpināt. Stundu pakratamies busiņā, līdz nokļūstam vilcienu, kuri ved uz Machupikchu, galapunktā. Un te sākas izaicinājuma 153.daļa. Vēl 10 km, gar vilciena sliedēm. Liekas, ka gribas skriet uz priekšu, lai ātrāk nokļūtu galā, bet kājas jau kliedz uz Tavu prātu… Tas likās never ending story, bet reizē šis gājiens likās tik skaists. Pēc 9 km nokļūstam nākamajā galapunktā. Gribas priekā gavilēt, ka mēs esam to izdarījuši. Un tad, izrādās, ka vēl pusstunda jāiet ar kājām. Nu bāc… Tā ir reāla cīņa ar prātu. Un tieši pirms pāris dienām runājām, ka ja iestājas sajūta, ka viss, es vairs nevaru, tev iekšā ir vēl vismaz 30% rezerves. Man šis mirklis pienāca. Prātam gāja cauri visa sajūtu gamma, tieši šajā pēdējā pusstundā. Gribas padoties, gribas raudāt, gribas smieties, gribas kliegt, gribas dusmoties… Tu zini, ka esi tūlīt, tūlīt jau viesnīcā, bet tas liekas kā aiziet uz otru pasaules malu ar kājām. Bet… Mēs to izdarījām! Kājas ir lupatās. Istabiņa 3.stāvā liekas kā uzkāpšana Empire state building. Bet oficiāli varu paziņot- Dace, Ilze un Viesturs ir varoņi! Ja jūs zinātu, cik daudz var nozīmēt karsta duša un mohito kokteilis! Mēs saņemamies… Pēc vakariņām mēs tomēr izmetam loku pa mazo pilsētiņu Aguas Galientes. Mēs šodien esam nopelnījuši pāris kokteiļus. Bet mēs arī esam nopelnījuši kārtīgu miegu. Rīt piedzīvosim pasaules brīnumu un iesim atkal… Tik jāatgūstas. Saldus sapņus.

12.diena… MachuPicchu

12.diena… Vēl viena lielā diena ir klāt! Šodien ieraugām pasaules brīnumu – Machupikchu! Gan tāpēc, ka pie galvenās ieejas jābūt 6 no rīta, gan tāpēc, ka ar kājām 1.5 h jākāpj kalnā, gan tāpēc, ka kājas lupatās, mēs nolemjam atvēlēt nepilnus 10 eur autobusam, kurš teju no viesnīcas mūs aizved līdz galvenajai ieejai. Mums ir īpašs apskates variants, tāpēc ar 5 eur piekukuļojam apsargu un dodamies līdzi mūsu grupai, apskatīt Machupikchu standarta variantā. Migla. Viena migla parādās tur, kur vajadzētu būt pasaulei pazīstamajam skatam. Bet apmēram stundu gara vēstures stunda no Thomija un migla sāk izklīst. Mēs paši savām acīm ieraugām šo skaistumu. Tas ir skats, kuru novēlu ieraudzīt ikvienam. Bet… Visi cilvēki kā cilvēki, apskata pasaules brīnumu no ierastajiem skatu punktiem. Bet ko mēs? “čerez njemogu” soļojam liela kalna virzienā-Montanja Waynapicchu- blakus Machupikchu un sākam kāpt… Liekas, ka tie bija miljons pakāpieni, tūkstoš sviedru piles, vismaz simts noelsieni… Bet mēs atkal varam teikt, ka mēs to izdarījām! Mēs ieraugām to, uz ko retais saņemas… Machupikchu no putna lidojuma. Wow… Arī migla izklīst un mēs esam tik tālu, bet reizē tik tuvu. Elpu aizraujošs skats. Lieki piebilst, ka lejā kāpšana nebūt arī nebija no tām vieglākajām,ja standartā mēs šobrīd ejam knapi kustoties, bet ja jāsaņemas un jāizdara, tad tu jau 274.reizi pārvari pats sevi. Lejā tikuši, lēnu garu izstaigājam inku pilsētiņu, parādam pasaulei, no kurienes esam. Viens liels sapnis piepildīts. Gandarījums milzīgs. Arī atpakaļceļam izvēlamies autobusu, jo būs jau gana sportots šodien. Atgriežamies mīlīgajā pilsētiņā Aguas Galientes. Ja jau par pusdienām jāmaksā pašiem un ir liekas 2 stundas līdz vilcienam, gribas paēst ar skaistu skatu. Izvēlamies terasīti, ar skatu uz pilsētiņu, kur ēdienu izvēle milzīga un mohito brīnumgards. Mazā, bet superdzīvīgā pilsētiņa tā vien sauc, lai izejam pa tās ieliņām līku loču. Un mēs, lai arī klibodami, bet klausam. Noslēgumā saldējums un kafija kādā mazā kafejnīciņā un laiks doties uz vilcienu. Atkal paveicies… Lai arī par to neesam maksājuši, tiekam pie vietām vagonā ar panoramic view. Logi ir ne tikai sānos, bet arī uz jumta. Diezgan skaista pusotra stunda… Tā teikt, brīnišķīgas atvadas no Machupikchu. Vēl tikai brauciens autobusā un atkal satiekam savu ceturto līdzgaitnieku. Saņemamies, nu tā, ka tiešām saņemamies vakariņām. Bet mums ir daudz, ko stāstīt un daudz, ko smiet. Kā nekā neesam 4 dienas tikušies. 87 km 4 dienās ar kājām. Pa kalniem, pa trepēm, pa ielejām un līdzenumiem… No rītiem sev jautāju- Dace, Tu esi pietiekami veca, 3 bērnu mamma, nu, kur tev jānesās? Bet laikam jau es mierīgi nemaz nemāku. Tā ir mana daba. Rīt turpinām!

Izmaksas:

Salkantey tūre 4 dienas, 3 naktis – 312 eur, kur iekļauts viss- Transporti, gids, naktsmājas, ēdienreizes, Machupikchu un Montanja Waynapicchu (šo, tāpat kā citas tūres noteikti var dabūt lētāk uz ielas Kusko, bet kā jau iepriekš rakstīju, mēs esam izvēlējušies pasūtīt visu jau iepriekš, lai taupītu savu laiku).

13.diena… Rainbow mountain – Cuzco – Lima

13.diena… Kad liekas, ka nu jau gan viss redzēts, mēs ieraugām vēl. Mums miera nav. Atkal 5 stundas miega un lecam kārtējā busiņā iekšā. 3.5 stundu braucienam pa vidu pabrokastojam un atkal, palēkdamies uz augšu, uz augšu vien. Esam atbraukuši uz vēl kādu pasaules brīnumu- Varavīksnes kalniem Pallcoyo. Mēs gan malači, ziemas jakas un cepures vietā somās salikuši šortus. Vairāk kā 5000 metros virs jūras līmeņa ir vēsāks kā gribētos. Šķiet arī augstums šajā ceļojumā visaugstākais sasniegts. 3.5 stundas, 10 km, kāpiens augšā un lejā ar atkārtiem žokļiem. Kādi skati! Kādas krāsas! Kāds skaistums! Katrs kalns mums apkārt iekrāsojas dažādos toņos. To nav iespējams ne nofočēt, ne nofilmēt, ne aprakstīt. Un atkal TĀ!!! sajūta tā mierīgi sēžot un augstākajā punktā vērojot to visu no augšas. Šo pasakaino skatu dēļ ir atkal un atkal vērts kāpt. Ar šādu skatu ir prieks teikt attā Peru kalniem. Mēs esam izbaudījuši pa visiem 100%! Lejā braucot, atkal busiņš mūs izkrata ne pa jokam. Atgriežamies Kusko un līdz lidojumam vēl 5 stundas. Atvadāmies no Kusko ar Starbucks kafiju uz centrālā laukuma trepītēm. Un protams, atrodam arī kārtējo gurmānu restorānu vakariņām. Varētu domāt, ka mēs te tikai sportojam… Nekā. Mēs te arī daudz ēdam. Un kārtīgi ēdam. Un garšīgi ēdam. Un dzērieniem te cauru dienu ir happy hour . Tā paiet teju 3 stundas. Viesnīcā savācām atstātās mantas un dodamies uz lidostu. Laiku vilcinam spēlējot duraku. Un atkal esam gaisā… Šoreiz ar Viva Airlines. Nekas nav mainījies. Man joprojām riebjas lidot. Atgriežamies mūsu sākumpunktā Lima. Ceļojums teju noslēdzies. Rīt beidzot nav jāceļas. Tāpēc mēs šovakar izejam ielās. Kā nekā dzīvojam ballīšu rajonā

14.diena… Lima

14.diena… Šis varētu būt ieraksts par tālu braucienu un lidojumu virs Nazca lines, par peldi ar jūras lauvām, par kārtējo aizraujošo tūri… Bet nebūs. Tā vietā, pirmo reizi šajā ceļojumā, mēs izvēlamies dzīvot bez plāna. Īstenībā, ar mega plānu… Mums vajag pludmali! Sākumā domājām, ka uz smuku pludmali brauksim ar taxi. Tad domājām, ka ar īrētu auto. Bet beigu beigās mēs tomēr savā stilā… Ejam ar kājām. Cauri Limai, ārā no mūsu Miraflores… Nevar taču būt tāda diena, kad līdz 12 dienā neesam vēl sasnieguši 10 tk soļus. Uzliekam navigācijā pirmo kaut cik skaisto pludmali, gājiena attālumā no Limas un ejam… Gar okeānu ejam, gar skaistiem grafiti un sienu zīmējumiem ejam, gar skulptūrām un baznīcām ejam… Un noķēram atkal jaunu Limas sajūtu. Galamērķis Barancco pludmale sasniegts. Šodien esam īsti tūristi siltajās zemēs. Viss, ko varu pateikt- saule, okeāns, sauļošanās un peldes… Beidzot arī mums šis prieks tiek. Tā pienāk mūsu pēdējā pēcpusdiena Peru. Laiks atkal gurmānu pusdienām. Nav jau slikti tā padzīvot bez plāna. Un vienkārši baudīt… Bet tomēr, arī atpakaļceļu izvēlamies veikt kājām. Kaut kā mums tie 20 km dienā taču jāsavāc. Limā esam bijuši gan vēsturiskajā centrā, gan pludmales zonā, gan dzīvojamos rajonos… Tā teikt, esam paņēmuši visu. Bet vēl jau vakars priekšā pirms garā lidojuma. Laiks kokteiļiem, nostaļģiskām sarunām un atvadām jūras krastā. Sanāca gan arī gandrīz kautiņš pēdējā vakarā. Bet, gandrīz neskaitās. Secinājums tikai viens. Šis ceļojums bijis krāsains, piepildīts, daudzpusīgs un beigu beigās fantastisks. Vēl gan vakariņas un pēdējā vakara izklaides pilsētā. Vēl 2 dienas līdz mājām un 1 dienu izsvītrosim no sava kalendāra pavisam. Paldies visiem, kas sekoja līdzi. Peru ir grandioza zeme. Brauciet! Baudiet! Būs gan skaisti, gan izaicinājumiem pilni. Būs gan silti, gan tā, ka nosalt var. Būs gan jāpacīnās ar augstuma slimību, gan jābauda sekundes. Būs gan jāpasporto, gan kārtīgi jāpaēd. Būs gan konfortabli, gan pilnīgi ārpus jebkādas komforta zonas. Paldies. Mēs esam laimīgi! Mēs esam Peru izbaudījuši no A-Z!

Runājot par kopējām izmaksām, mums kopējais čeks, ar visiem lidojumiem, izklaidēm, tūrēm un ēšanām, ir apm. 2000 eur. Bet tas noteikti ir katra centa vērts pasākums.